— bieža šķidru izkārnījumu izdalīšanās.

Nelielas novirzes no dienas ritma (piem., vēdera izeja 2 reizes dienā) nav uzskatāmas par patol. parādību. CAUREJA parasti liecina par zarnu saslimšanu, retāk — par citu orgānu darbības traucējumiem.

Dažreiz CAUREJA ir aizsargreakcija, ar kuras palīdzību no organisma tiek strauji izvadīti tam kaitīgie produkti. CAUREJA cēloņus iedala vairākās grupās. 1. Bakteriāla inf., vienšūņi un zarnu parazīti.

CAUREJA izraisa
1.dizentērijas nūjiņa, salmonellas, lamblijas, trihomonas, amēbas, cērmes.
2. Uztura režīma pārkāpšana (pārēšanās, rupja, trekna barība, nepietiekama barības sakošļāšana), kā arī uzturvielas, kas rada alerģiju.
3. Kuņģa, aizkuņģa dziedzera, aknu vai zarnu gremotājfunkcijas pavājināšanās.
4. Saindēšanās ar dažādām indēm (piem., ar dzīvsudrabu, arsēnu), kā arī nepareiza medikamentu lietošana. Bieži CAUREJA izraisa antibiotikas, kas var mainīt zarnu normālo mikrofloru; dažreiz CAUREJA rodas, ja pārmērīgi lieto CAUREJA līdzekļus.
5. Negatīvas emocijas — bailes, uztraukums. Šajos gadījumos CAUREJA norisinās kā akūtas CAUREJA lēkmes (t.s. lāča slimība) un nav atkarīgas no uztura.
6. Dažādas akūtas inf. slimības (masalas, skarlatīna, gripa). kuņģa un zarnu operācijas, sirds un nieru slimības, kas var izraisīt sekundāru CAUREJA.

Mūsu klimatiskajā joslā caurejai pamatā bieži ir piena (piena cukura) un cukura nepanešana sakarā ar attiecīgo gremošanas fermentu trūkumu. Ja pārstāj lietot svaigu pienu un saldumus, CAUREJA pāriet.

Tiešais CAUREJA cēlonis ir tievās un resnās zarnas peristaltikas pastiprināšanas, kuras dēļ zarnu saturs pārvietojas ātrāk, resnajā zarnā ūdens uzsūcas mazāk, bet no zarnas sienām pastiprināti izdalās šķidrums. Pēc izkārnījumu rakstura var noteikt, vai process skāris gk. tievo vai resno zarnu. Ja skarta tievā zarna, izkārnījumi ir šķidri, putrveidīgi, ar skābu reakciju. Ja skarta resnā zarna, izkārnījumu konsistence var būt dažāda un vienā reizē to ir maz. Izkārnījumiem var būt gļotu, strutu vai asiņu piejaukums.

Tā kā CAUREJA var būt bīstamu inf. slimību simptoms, CAUREJA gadījumā jāgriežas pie ārsta.

Ārstē atkarībā no CAUREJA cēloņa. Ja caureju izraisījusi inf., vienšūņi vai zarnu parazīti, nepieciešama specifiska ārstēšana. Lai veicinātu ārstn. līdzekļu iedarbību un normalizētu zarnu un pārējo gremošanas orgānu darbību, visos CAUREJA gadījumos nepieciešama īpaša diēta.
Ja ir akūta CAUREJA, ieteicams 12—24 st. neēst; lai organisms nezaudētu šķidrumu, jādzer nesaldināta tēja vai melna kafija. Pēc tam var sākt ēst rīsu vai citu putraimu novārījumu ūdenī, maz saldinātu ķīseli, vāju attaukotu buljonu, sausiņus. Diētu pēc ārsta norādījumiem pakāpeniski paplašina, jo ilgstoša saudzējoša diēta parasti nav lietderīga. Biežāk CAUREJA gadījumā pārsvarā ir rūgšanas procesi, tāpēc iesaka lietot olbaltumvielām bagātu uzturu, ierobežojot ogļhidrātus, gk. viegli izmantojamos. Ja ārsts atļāvis, var izmēģināt ābolu dienas.
Dažreiz lietderīga ir diēta ar samazinātu šķidruma daudzumu (sausā diēta) un bezglutēna diēta (izslēdz augu olbv. glutēnu saturošus produktus, piem., kviešus, rīsus). Bieži slimnieks nedrīkst lietot svaigu pienu un saldumus. Ja gremošanas sulas neizdalās pietiekami, jālieto kuņģa un aizkuņģa dziedzera sekrēciju veicinoši līdz. un attiecīgi fermentu preparāti. Lai palielinātos organisma pretestība, lieto vispārspēcinošus medikamentus, vitamīnus, fizikālas procedūras.

Profilaksē galvenais ir noregulēt uztura, darba un atpūtas režīmu, ievērot personiskās higiēnas noteikumus un nelietot bojātus produktus. Barība labi jāsakošļā. Jālabo zobi, jāieliek protēzes. Laikus jāārstē gremošanas orgānu slimības.