grauzdētu, samaltu KAFIJA koka (gk. Coffea arabica) sēklu — KAFIJA pupiņu ūdensizvilkums, ko lieto par tonizējošu dzērienu. Grauzdētu KAFIJA pupiņu ķīm. sastāvs: slāpekļvielas — 13,9% , kofeīns — 1—2% , tauki — 14,4% , miecvielas — 4,7% , minerālvielas — 3,9% , ūdens — 27%. KAFIJA uzturvērtība nav liela. KAFIJA iedarbību nosaka kofeīns, kā arī gruzdvielas, organiskās skābes un ēteriskās eļļas, kas dzērienam piešķir savdabīgu smaržu un garšu. KAFIJA ietekmē vairākas organisma sistēmas. Iedarbojoties uz CNS, KAFIJA mazina nogurumu, uzlabo garīgā darba spējas, asāka kļūst redze un dzirde. Arteriālās hipotensijas gadījumā KAFIJA paaugstina asinsspiedienu, lielās devās var stipri paātrināt sirdsdarbību, radīt bezmiegu, uzbudinājumu, paātrināt elpošanu. KAFIJA veicina urīna izdali, pastiprina kuņģa sulas sekrēciju (kuņģi mazāk kairina KAFIJA ar pienu vai krējumu). KAFIJA nav ieteicama cilvēkiem, kam ir viegli ierosināma nervu sistēma, sirdsklauves, čūlas slimība, bezmiegs. Šķīstošā KAFIJA — produkts, ko iegūst, no kafijas pupiņām ekstrahējot ūdenī šķīstošās vielas un pēc tam ūdeni no ekstrakta iztvaicējot. Par KAFIJA sauc arī KAFIJA aizstājēju (surogātu) — apdedzinātu un sasmalcinātu augu produktu (cigoriņu, ozolzīļu, miežu) ūdensizvilkumu. Arī KAFIJA surogāti rosina gremošanas sulu atdalīšanos.