biol. norišu kopums, ar kuriem cilv. un dzīvn. organismā tiek identificētas dažādas mutes dobumā nonākušas vielas. GARŠA orgāni konstatē vielu atšķirības, kas saistītas ar vielu ķīm. sastāvu un īpašībām. Nervu sistēmas veidojumus, kas rada GARŠA sajūtu, apzīmē par GARŠA analizatoru. Tā uztverošā daļa (receptori) atrodas pašā gremošanas trakta sākumā un kontrolē barības kvalitāti, pasargājot organismu no kaitīgu vielu iekļūšanas. GARŠA receptori veido sakopojumus — GARŠA sīpoliņus, kas atrodas mēles gļotādas kārpiņās un rīkles mugurējā sienā, mīksto aukslēju, uzbalseņa un mandeļu gļotādā. Katrā kārpiņā ir vairāki desmiti vai pat simti GARŠA sīpoliņu; GARŠA pora savieno kārpiņu ar mutes dobumu. Dažādas vielas, iedarbojoties uz GARŠA receptoriem, rada GARŠA pamatsajūtas: rūgtu, saldu, skābu un sāļu. GARŠA kārpiņas, kas uztver GARŠA kairinātājus, atrodas dažādās vietās: rūgtas vielas uztver kārpiņas, kas atrodas uz mēles saknes, saldas, daļēji arī sāļas vielas — uz mēles gala, sāļas un skābas vielas — gk. uz mēles malām. No šo pamatsajūtu kombinācijām arī veidojas GARŠA sajūtu daudzveidība. GARŠA receptoru ierosa rodas, ūdenī izšķīdušu vielu molekulām adsorbējoties uz šūnu membrānu aktīvo centru virsmas. Šajos centros atrodas olbv., kuru specifika arī ļauj klasificēt GARŠA kairinātājus iepriekš minētajās pamatgrupās. Fermentatīvās norises, kas notiek pēc adsorbcijas, vēl ir maz izpētītas. Ierosa no receptoriem pa trijzaru, sejas, kā arī mēles un rīkles nervu jušanas šķiedrām tiek pārvadīta uz CNS; GARŠA analizatora garozas centri atrodas galvas smadzeņu lielo pusložu deniņu daivā. GARŠA analizatoram ir liela nozīme gremošanas nosacījuma refleksu izveidošanā. GARŠA receptoru kairinājums reflektoriski veicina gremošanas sulu atdalīšanos kuņģī un zarnās.