HIPOTENSIJA
Latīņu val.: hypotensioSkaidrojums: gr. hypo zem + lat. tensio spriegums
-
Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
Kods: I95
Klasifikātorā:- Asinsrites sistēmas slimības I00-I99
- Citas un neprecizētas asinsrites sistēmas slimības I95-I99
- Hipotensija I95
- Idiopātiska hipotensija I95.0
- Ortostatiska hipotensija I95.1
- Medikamentoza hipotensija I95.2
- Cita veida hipotensija I95.8
- Neprecizēta hipotensija I95.9
- Citas un neprecizētas asinsrites sistēmas slimības I95-I99
- Asinsrites sistēmas slimības I00-I99
-
Avots
Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
asinsspiediena pazemināšanās.
Visbiežāk ar HIPOTENSIJA saprot arteriālā spiediena pazemināšanos. Arteriālais spiediens atkarīgs no vecuma (jauniem cilv. tas ir zemāks), no ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem (cilvēkiem, kas dzīvo tropu un subtropu joslā, asinsspiediens ir zemāks). LPSR apstākļos par HIPOTENSIJA runā tad, ja sistoliskais (maksimālais) spiediens ir zemāks par 105—100 mm Hg un diastoliskais (minimālais) spiediens zemāks par 65—60 mm Hg.
HIPOTENSIJA var būt gadiem ilgi un pat visu mūžu cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku darbu, sportistiem, baletdejotājiem u.c. Ja pašsajūta ir laba, darbaspējas nav traucētas un nekādu citu pārmaiņu nav, šādu HIPOTENSIJA sauc par fiziol. HIPOTENSIJA un tai nav nepieciešama nekāda ārstēšana. Ja HIPOTENSIJA saistīta ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, to sauc par patol. HIPOTENSIJA.
Patol. HIPOTENSIJA var sākties pēkšņi (akūta HIPOTENSIJA) ar nespēku, nobālēšanu, aukstiem sviedriem, pulsa paātrināšanos, ģīboni, šoku. Akūtā HIPOTENSIJA rodas pēc stipras asiņošanas, smagas traumas, miokarda infarkta un citiem patol. stāvokļiem. Biežāk sastopama hron. HIPOTENSIJA, kas var būt simptoms dažādām slimībām — tbc, čūlas slimībai, anēmijai, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimībām. Tā ir simptomātiska HIPOTENSIJA. Ja cilvēkam nav nekādas citas slimības, HIPOTENSIJA var būt galv. simptoms, kas izraisa dažādus funkcionālos traucējumus. Tādā gadījumā runā par primāro HIPOTENSIJA (hipotonisko slimību). Šādiem slimniekiem ir slikta pašsajūta, nespēks, galvassāpes, reibonis, ģībonis, nepatīkamas sajūtas sirds apvidū. Primārā HIPOTENSIJA biežāk sastopama jauniem cilv. (18—30 g. vecumā).
Ārstēšana. Akūtās HIPOTENSIJA un simptomātiskās HIPOTENSIJA gadījumā jāārstē pamatslimība. Primārās HIPOTENSIJA gadījumā nepieciešams pareizs darba un atpūtas režīms, pilnvērtīgs uzturs, sistemātiska nodarbošanās ar fizkultūru, ūdens procedūras. Pēc ārsta norādījumiem lieto līdzekļus, kas tonizē asinsvadus. HIPOTENSIJA slimniekus ārstē arī sanatorijās un kūrortos.
Primārās HIPOTENSIJA profilaksei ieteicams , pareizs dzīves veids, racionāls uzturs, norūdīšanās, fizkultūra.
Visbiežāk ar HIPOTENSIJA saprot arteriālā spiediena pazemināšanos. Arteriālais spiediens atkarīgs no vecuma (jauniem cilv. tas ir zemāks), no ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem (cilvēkiem, kas dzīvo tropu un subtropu joslā, asinsspiediens ir zemāks). LPSR apstākļos par HIPOTENSIJA runā tad, ja sistoliskais (maksimālais) spiediens ir zemāks par 105—100 mm Hg un diastoliskais (minimālais) spiediens zemāks par 65—60 mm Hg.
HIPOTENSIJA var būt gadiem ilgi un pat visu mūžu cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku darbu, sportistiem, baletdejotājiem u.c. Ja pašsajūta ir laba, darbaspējas nav traucētas un nekādu citu pārmaiņu nav, šādu HIPOTENSIJA sauc par fiziol. HIPOTENSIJA un tai nav nepieciešama nekāda ārstēšana. Ja HIPOTENSIJA saistīta ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, to sauc par patol. HIPOTENSIJA.
Patol. HIPOTENSIJA var sākties pēkšņi (akūta HIPOTENSIJA) ar nespēku, nobālēšanu, aukstiem sviedriem, pulsa paātrināšanos, ģīboni, šoku. Akūtā HIPOTENSIJA rodas pēc stipras asiņošanas, smagas traumas, miokarda infarkta un citiem patol. stāvokļiem. Biežāk sastopama hron. HIPOTENSIJA, kas var būt simptoms dažādām slimībām — tbc, čūlas slimībai, anēmijai, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimībām. Tā ir simptomātiska HIPOTENSIJA. Ja cilvēkam nav nekādas citas slimības, HIPOTENSIJA var būt galv. simptoms, kas izraisa dažādus funkcionālos traucējumus. Tādā gadījumā runā par primāro HIPOTENSIJA (hipotonisko slimību). Šādiem slimniekiem ir slikta pašsajūta, nespēks, galvassāpes, reibonis, ģībonis, nepatīkamas sajūtas sirds apvidū. Primārā HIPOTENSIJA biežāk sastopama jauniem cilv. (18—30 g. vecumā).
Ārstēšana. Akūtās HIPOTENSIJA un simptomātiskās HIPOTENSIJA gadījumā jāārstē pamatslimība. Primārās HIPOTENSIJA gadījumā nepieciešams pareizs darba un atpūtas režīms, pilnvērtīgs uzturs, sistemātiska nodarbošanās ar fizkultūru, ūdens procedūras. Pēc ārsta norādījumiem lieto līdzekļus, kas tonizē asinsvadus. HIPOTENSIJA slimniekus ārstē arī sanatorijās un kūrortos.
Primārās HIPOTENSIJA profilaksei ieteicams , pareizs dzīves veids, racionāls uzturs, norūdīšanās, fizkultūra.
Komentāri: 0 no 0