sviedru dziedzeru sekrēts; bezkrāsains šķidrums ar vāji skābu reakciju, satur 98—99 % ūdens, sāļus, it sevišķi vārāmo sāli (apm. 0,4%), arī urīnvielu (apm. 0,1%), urīnskābi, gaistošās taukskābes, holesterīnu. SVIEDRI ir visas tās pašas vielas, kas asins plazmā, tikai vājākā koncentrācijā. Ar SVIEDRI izdalās daudz tādu vielu, ko izvada arī nieres, tāpēc, ja nieru saslimšanas dēļ samazinās urīna izdalīšanās, sviedros ir vairāk vielmaiņas produktu (urīnviela, urīnskābe u.c). Smaga fiz. darba laikā SVIEDRI parādās pienskābe. Cukurslimības gadījumā SVIEDRI var konstatēt glikozi. Jo vairāk SVIEDRI izdalās, jo mazāk tajos sausnes. SVIEDRI uz ādas sajaucas ar blakus esošo tauku dziedzeru sekrētu. Skābes, ko satur SVIEDRI, sašķeļ taukus; rodas taukskābes, kas dod SVIEDRI raksturīgo nepatīkamo smaku. ↑ arī svīšana.