ciklisks spirts, dažu lipīdu sastāvdaļa. Balta, kristāliska viela, ūdenī nešķīst, šķīst organiskos šķīdinātājos. Atrodas visās dzīvn. un cilv. organisma šūnās, kā arī asins plazmā (150—250 mg% ). Visvairāk HOLESTERĪNS ir virsnierēs, aknās, smadzenēs. Daudz HOLESTERĪNS ir olas dzeltenumā. Organismā HOLESTERĪNS sintezējas gk. aknās no etiķskābes (savienojumā ar kofermentu HOLESTERĪNS), kura savukārt veidojas tauku, kā arī ogļhidrātu un olbv. noārdīšanās procesā. HOLESTERĪNS sintēzi ietekmē dažādi faktori — arī tā daudzums, ko organisms saņem ar uzturu (ar dzīvn. izcelsmes produktiem). HOLESTERĪNS ir šūnas membrānu sastāvdaļa. No HOLESTERĪNS organismā veidojas žultsskābes, virsnieru garozas hormoni, dzimumhormoni, kā ari D3 vit. provitamīns, kas ultravioletā starojuma ietekmē pārvēršas D3 vit-ā. Ja traucēta HOLESTERĪNS maiņa, HOLESTERĪNS un tā atvasinājumi izgulsnējas asinsvadu sienās (raksturīgi aterosklerozei). Pastiprināta HOLESTERĪNS sintēze bieži novērojama cukura diabēta slimniekiem. Žultsakmeņu slimības gadījumā HOLESTERĪNS izdalās no Žults kristālu veidā (rodas žultsakmeņi).