dobo orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u.c.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto orgānu saturu vienā virzienā. PERISTALTIKA viļņiem var būt dažāds ritms, ātrums un garums. PERISTALTIKA īpatnības atkarīgas no attiecīgā orgāna sienas gludās muskulatūras tonusa (sasprindzinājuma); PERISTALTIKA labi izteikta, ja tonuss ir vidējs, to kavē stipri augsts vai zems tonuss. Gludās muskulatūras kustības regulē veģetatīvā nervu sistēma. Vidēji stiprs parasimpātisko nervu kairinājums PERISTALTIKA pastiprina, bet simpātisko nervu kairinājums — pavājina. Gremošanas traktā PERISTALTIKA pārvieto kuņģa un zarnu saturu uz anālās atveres pusi. Tā veicina barības sajaukšanos ar gremošanas sulām un piespiež zarnu saturu pie sienām, sekmējot kontaktgremošanu un uzsākšanu (resorbciju). Gremošanas trakta PERISTALTIKA sekmē gk. meh. un ķīm. kairinātāji — zarnu pildījums, gremošanas sulas un gremošanas procesā radušies starpprodukti. Šķidrumi izraisa lēnu PERISTALTIKA, bet gāzes — ātru PERISTALTIKA, sevišķi resnajā zarnā. PERISTALTIKA kavē stipri augsts vai zems zarnu tonuss, kas ārēji var izpausties aizcietējuma vai caurejas veidā. Atsevišķos gadījumos PERISTALTIKA vilnis izplatās no zemākajām zarnu daļām kuņģa virzienā. Tādu kustību sauc par antiperistaltiku.