medicīnas nozare, kas, ņemot vērā sociālos faktorus, pētī dzīves un darba apstākļu ietekmi uz cilv. veselību un izstrādā pasākumus, kas novērstu dažādas slimības, arī arodslimības, nodrošinātu optimālus dzīves apstākļus, saglabātu veselību un paildzinātu mūžu. Viens no mūsdienu HIGIĒNA svarīgākajiem uzdevumiem ir izstrādāt apdzīvoto vietu un rūpniecības uzņēmumu gaisa, ūdens, pārtikas produktu, apģērba un apavu materiālu normatīvus. HIGIĒNA, it īpaši sociālā higiēna, ir profilaktiskās medicīnas teorētiskais pamats. HIGIĒNA problēmu izpētē tiek plaši izmantotas fizikālās, ķīm., bioķīmiskās, biol., fiziol.. klīn., statistiskās u.c. metodes. HIGIĒNA izšķir atsevišķas patstāvīgas nozares — darba higiēnu, komunālo HIGIĒNA, uztura higiēnu, bērnu un pusaudžu HIGIĒNA, personisko higiēnu, radiācijas higiēnu, kara HIGIĒNA, kosmosa HIGIĒNA, aviācijas HIGIĒNA u.c. Visi HIGIĒNA pasākumi PSRS tiek realizēti ar san. likumdošanas palīdzību. Sanitārija ir HIGIĒNA atziņu izmantošana praksē. Regulāra san. kontrole pār HIGIĒNA normu ievērošanu nepieciešama gk. tajos uzņēmumos un iestādēs, kur ir saskare ar nelabvēlīgiem faktoriem (indīgas vai radioaktīvas vielas, trokšņi, vibrācija u.c.), kas var ietekmēt gan darba apstākļus, gan apkārtējo vidi (gaiss, ūdens, augsne, augi, pārtikas produkti), gan arī tieši cilv. organismu. PSRS šo darbu veic san. epid. dienests.