higiēnas nozare, kas pētī cilv. darbaspējas, kā arī darba procesa un darba apstākļi ietekmi uz cilv. organismu. Darbi procesā cilv. veselību ietekmē dažādi faktori — augsta vai zema t, paaugstināts vai pazemināts atmosfēra spiediens, troksnis, ultraskaņa, vibrācijas, dažāda veida elektromagnētiskais lauks un starojums, putekļi toksiskas vielas (↑ kaitīgie arodfaktori). Cilv. organismu var nelabvēlīgi ietekmēt pats darba process piem., ķermeņa piespiedu stāvoklis ilgstošs atsevišķu orgānu un sistēmu sasprindzinājums, paaugstināta darba intensitāte u.tml. Visiem sien faktoriem iedarbojoties uz organismu, attīstās arodslimības. DARBA HIGIĒNA galvenais uzdevums ir arodslimību profilakse (↑ individuālie aizsarglīdzekli drošības tehnika), kā arī cīņa pret nogurumu. DARBA HIGIĒNA izstrādā hig. norma: darba apstākļu uzlabošanā, strādājošo personiskajā higiēnā, darba un atpūtas režīmā, kā arī ieteikumu: darba aizsardzības likumiem u.c. pa sākumus cilv. veselības aizsardzībā PSRS san. likumdošanā reglamentēt: pieļaujamais putekļu, gāzu, dažādi vielu tvaiku daudzums darba telpu gaisā, kā arī gaisa t un mitrums trokšņa intensitāte un skaļums, vibrāciju frekvence un amplitūda, jonizējošā starojuma intensitāte u.c. Š( normu ievērošanu kontrolē valsti san. epid. dienests. DARBA HIGIĒNA ir cieši saistīti ar fiziol., psihol., fiziku, ķīmiju u.c zinātnēm.