pasargā kājas no dažādu ārējo faktoru iedarbības (apsaldējumiem, ievainojumiem u.c.) un nodrošina normālu pēdas funkciju. Staigājot un stāvot samazinās pēdas velves augstums, palielinās pēdas garums un platums. Cieši un šauri APAVI ierobežo kustības, apgrūtina pārvietošanos un deformē pēdu, traucē normālu asinsriti; tas savukārt veicina pietūkumu, apsaldēšanos, pastiprinātu svīšanu, rada noberzumus, tulznas. Arī pārāk vaļīgi APAVI nav ieteicami, jo veicina noberzumus. APAVI nepieciešams neliels papēdis (augstums 1/14 pēdas garuma), kas sekmē kājas muskuļu normālu darbību; APAVI bez papēža var veicināt plakanās pēdas izveidošanos. Ja papēža augstums pārsniedz 4—5 cm, ķermeņa smaguma centrs tiek pārvietots uz priekšu, gaita kļūst nestabila, veidojas nepareiza stāja, pirksti tiek iespiesti kurpes purngalā, un rodas noberzumi un sāpes. APAVI iedala pēc to uzdevuma — speciālajos (darba, sporta, ortopēdiskie apavi) un sadzīvē lietojamos (ielas, mājas, vakara APAVI) un pēc sezonas — ziemas un vasaras APAVI Katra tipa APAVI jāatbilst noteiktām hig. prasībām. Aukstā gadalaikā valkājamie APAVI jāizgatavo no siltuma mazcaurlaidīga materiāla, turpretī vasaras APAVI labi jālaiž cauri siltums un gaiss. Svarīgi, lai arī mājās būtu īpaši APAVI, jo mājas APAVI ne tikai nodrošina pēdas atpūtu, bet arī novērš netīrumu ienešanu dzīvoklī. APAVI var izgatavot no dažāda materiāla. Labākais materiāls ir āda, kas ir poraina, higroskopiska, ļauj iztvaikot sviedriem, ir pietiekami mīksta, elastīga un slikti vada siltumu; izmanto arī dažādus sintētiskus materiālus, gumiju u.c. Lai APAVI saglabātu savas hig. īpašības, tie regulāri jākopj. Slapji APAVI jānotīra un pēc tam jāžāvē labi vēdināmās telpās. Žāvēt Ā saulē, pie krāsns vai virs uguns nav ieteicams, jo APAVI bojājas. Pēc žāvēšanas APAVI jāieziež ar taukainu krēmu.