medicīnas zinātnes nozare, kas pētī iedz. veselību un veselības aizsardzību. Atšķirībā no vispārīgās higiēnas un tās nozarēm, kas pētī dažādu fiz. faktoru iedarbību uz cilv. organismu, SOCIĀLĀ HIGIĒNA pētījumu objekts ir sociālie apstākļi, sab. vides faktori un to ietekme uz iedz. vai atsevišķu iedz. grupu veselību. SOCIĀLĀ HIGIĒNA pētījumu mērķis ir zinātniski pamatot sociālās vides sanācijas pasākumus un risināt veselības aizsardzības plānošanas, vadīšanas un ekonomikas jautājumus, novērtēt valsts un sabiedrisko veselības aizsardzības pasākumu efektivitāti. SOCIĀLĀ HIGIĒNA un veselības aizsardzības organizācija veido vienotu zinātnes nozari, kurā SOCIĀLĀ HIGIĒNA sniedz teorētisku pamatojumu praktiskajai veselības aizsardzībai. SOCIĀLĀ HIGIĒNA ir radniecīga sab. zinātnēm, to var aplūkot arī kā speciālu socioloģijas nozari. SOCIĀLĀ HIGIĒNA pētījumu objektu — sociālos apstākļus nosaka sab. iekārta, sabiedrības sociāli ekonomiskā un politiskā struktūra. Cilvēku vai cilv. grupu ietekmē sociālie faktori: darbs, atpūta, uzturs, dzīves apstākļi, izglītība, kultūra u.c. Sociālās higiēnas svarīgākās problēmas ir darbs un ar to cieši saistītie materiālās nodrošināšanas jautājumi, uzturs, dzīvokļi, urbanizācija, arī vairāku slimību grupu (sirds un asinsvadu slimības, ļaund. audzēji, psih. slimības, alkoholisms u.c.) izplatības aspekti. SOCIĀLĀ HIGIĒNA pētī arī demogrāfijas, akcelerācijas jautājumus, analizē veselības aizsardzības un medicīnas teorijas, risina ārsta ētikas u.c. problēmas.