akūta inf. slimība, kam raksturīgs iekaisums un plēvjaini aplikumi uz gļotādas vai ādas, organisma smaga intoksikācija; bieži rodas sarežģījumi sirdī, nervu sistēmā, nierēs.

DIFTERIJA ieros. ir nūjiņveida baktērija (Corvnebacferium diphtheriae), kas labi iztur izžūšanu, bet ko ātri iznīcina saules stari un dezinficējoši šķīdumi; 58° temperatūrā tā iet bojā 10 minūtēs. Galvenais inf. avots — slims cilv., kā arī vesels cilv. — baktēriju nēsātājs.

Inficēšanās notiek pilieninfekcijas ceļā, cilvēkam runājot, klepojot, šķaudot, kā arī ar pilienu aptraipītiem priekšmetiem, retāk ar pārtikas produktiem. Ar DIFTERIJA biežāk slimo rudenī un ziemā, kad meteoroloģiskie faktori ir nelabvēlīgi un organisma pretestība samazināta. Visbiežāk saslimst bērni 1 - 5 g. vecumā. Pēc 14 g. vecuma saslimstība mazinās, jo izveidojas imunitāte pat tādiem cilvēkiem, kas ar DIFTERIJA nav slimojuši.

Baktērijas organismā iekļūst caur gļotādu (gk. rīkles, balsenes, deguna, retāk dzimumorgānu gļotādu) vai acu konjunktīvu, dažreiz arī caur ievainotu ādu. Gļotāda baktērijas savairojas un izdala specifisku toksīnu, kas bojā gļotādas epitēlija šūnas un apkārtējo asinsvadu sienas. Asinsvadu sienu caurlaidībai palielinoties, audos ieplūst ar olbv. bagāts iekaisuma eksudāts, kas, nokļuvis uz bojātās gļotādas virsmas, sarec un veido blīvu, ar dziļākajiem epitēlija slāņiem saistītu plēvi. Apkārtējos audos rodas tūska. DIFTERIJA baktēriju toksīns, iekļuvis asinīs, izraisa intoksikāciju un bojā dažādus orgānus, sevišķi bieži sirdi, nieres, virsnieres, nervu sistēmu.

DIFTERIJA inkubācijas periods ilgst 2—11 dienas, visbiežāk 4—6 dienas. Pēc inf. lokalizācijas, slimības gaitas, intoksikācijas pakāpes izšķir dažādas DIFTERIJA klīn. formas: rīkles DIFTERIJA, balsenes DIFTERIJA, deguna, ādas, acu, ausu, ārējo dzimumorgānu DIFTERIJA u.c. Rīkles DIFTERIJA ir biežākā forma. Tā var būt lokalizēta, difūza un toksiska.
Lokalizētā rīkles DIFTERIJA parasti sākas ar nedaudz paaugstinātu t un nelielām sāpēm rīklē. Uz mandelēm rodas plāna fibrīna (asins olbv. plēvīte, kas 2.—3. slimības dienā kļūst plašāka un biezāka. Aplikums uz mandelēm var būt vienlaidu vai arī atsevišķu saliņu veidā. Tas ir grūti noņemams; pēc noņemšanas paliek asiņojoša virsma. Kakla limfmezgli palielinās. Lokalizētās DIFTERIJA gadījumā aplikums ir tikai uz mandelēm. Ja slimniekam pirmajās slimības dienās ievada antitoksisko pretdifterijas serumu, aplikums ātri atdalās un sākas atveseļošanās.

Difūzā rīkles DIFTERIJA var rasties vai nu jau ar pirmo slimības dienu, vai arī no lokalizētas formas, ja laikus nav lietots antitoksiskais serums. Difūzajai DIFTERIJA raksturīgi plaši aplikumi, kas ir ne tikai uz mandelēm, bet arī uz aukslēju lokiem, rīkles mugurējās sienas un aizdegunē.

Toksiskajai DIFTERIJA formai raksturīgs smags vispārējais stāvoklis, augsta t° (39—39,5°), ādas bālums, traucējumi sirdsdarbībā. Uz mandelēm ir plēvjaini, netīri pelēki, blīvi aplikumi. Jau pašā slimības sākumā izveidojas tūska rīklē un arī ap palielinātajiem kakla limfmezgliem. Ļoti smagos gadījumos tūska sniedzas pat zemāk par atslēgkaulu. Toksiskās DIFTERIJA gadījumā var būt asiņošana no deguna, rīkles, asinsizplūdumi ādā; bieži pievienojas komplikācijas — miokardīts, nervu paralīzes, nieru iekaisums. Var iestāties sirds un elpošanas muskulatūras paralīze.

Balsenes DIFTERIJA (t.s. īstais krups) var būt primāra vai arī pievienoties rīkles vai deguna difterijai. Slimība attīstās pakāpeniski ar nelielu t paaugstināšanos, sausu, rejošu klepu, balss piesmakumu. Pamazām iestājas afonija. Šis sākumperiods — I jeb katarālā stadija — var ilgt 1—3 dienas. Ja šai laikā nesāk specifisko ārstēšanu, process progresē un iestājas II jeb stenozes stadija. Plēves un tūska nosprosto balseni, tāpēc ir apgrūtināta ieelpa. Bērns ir nemierīgs, ieelpas laikā ievelkas ribstarpas un kakla bedrītes. Ieelpa ir skaļa, zāģējoša. Sakarā ar skābekļa trūkumu rodas cianoze un var iestāties III jeb asfiksijas stadija. Ja laikā uzsāk specifisko ārstēšanu, slimība līdz asfiksijas stadijai nenonāk un bērns 1—2 nedējās atveseļojas.

Ar deguna DIFTERIJA biežāk slimo zīdaiņi un mazbērni. Tā kā deguna gļotāda pietūkst, bērnam ir grūti elpot caur degunu. No vienas vai abām nāsīm izdalās serozi asiņaini vai asiņaini strutaini atdalījumi, āda ap deguna ieeju ir iekaisusi, vietām ar čūliņām un krevelēm. Reizēm uz deguna starpsienas var saskatīt plēvjainus aplikumus. Šī DIFTERIJA forma ir ilgstoša. Slimniekam nedaudz paaugstināta t, neliela intoksikācija.

Acu, ausu, ārējo dzimumorgānu, gremošanas trakta, ādas un ievainojumu DIFTERIJA mūsdienu medicīnas praksē gandrīz nav sastopama. Bērni, kas laikus potēti pret DIFTERIJA, ar to saslimst daudz retāk nekā nepotētie vai arī slimo vieglā formā. Žāva ir apsārtusi, uz mandelēm var būt punktveida vai nelielu saliņu veida aplikumi, t tikai nedaudz paaugstināta. Diagnoze apstiprinās, ja, izmeklējot bakterioloģiski, rīkles vai deguna atdalījumos atrod DIFTERIJA nūjiņas.

Ārstēšanā galv. nozīme ir antitoksiskajam pretdifterijas serumam, ko iegūst no imunizētu dzīvn. asinīm. Serums spēj neitralizēt slimnieka asinīs cirkulējošo DIFTERIJA toksīnu, bet neiedarbojas uz toksīnu, kas jau saistījies ar audu šūnām. Tāpēc antitoksiskais serums jāievada (parasti muskulī) iespējami drīz pēc slimības sākšanās. Lai samazinātos intoksikācija, injicē arī glikozi un dod lielās devās vit.-us (sevišķi C vit.), virsnieru hormonus, pārlej plazmu. Balsenes DIFTERIJA gadījumā tāpat vispirms ievada specifisko pretdifterijas serumu, bet, ja slimnieka stāvoklis neuzlabojas un elpot kļūst arvien grūtāk, tad, negaidot asfiksijas stadijas iestāšanos, izdara intubāciju vai traheotomiju. Katrs DIFTERIJA slimnieks obligāti jāievieto slimnīcā. Gultas režīma ilgums atkarīgs no slimības klīn. formas un smaguma.

Profilakse. Obligāta slimnieku izolēšana slimnīcā, telpu un lietoto priekšmetu dezinfekcija, ar slimnieku kontaktā bijušo personu bakterioloģiska pārbaude un med. novērošana 7 dienas. Bērniem, kas bijuši kontaktā ar DIFTERIJA slimnieku, atļauts apmeklēt bērnu iestādes (bērnudārzu, skolu u.c.) pēc bakterioloģiskas pārbaudes.
DIFTERIJA baktēriju nēsātāji nedrīkst strādāt bērnu iestādēs un pārtikas rūpniecībā, kamēr nav pabeigts speciāls ārstēšanās kurss. Galv. nozīme cīņā pret DIFTERIJA ir aktīvai imunizācijai. Padomju Savienībā profilaktiskā potēšana pret DIFTERIJA ir obligāta visiem veseliem bērniem no 3—6 mēn. līdz 12 g. vecumam (1 vakcinācija un 3 revakcinācijas). Plānveidīgi izdarītā potēšana, aptverot visus attiecīgā vecuma bērnus, krasi samazinājusi saslimšanas gadījumu skaitu; vairākās republikās, arī LPSR, DIFTERIJA var uzskatīt par likvidētu.