elpošanas un balss orgāns.

Atrodas kakla priekšējā daļā 4.—6. kakla skriemeļa līmenī un ir saistīta ar mēles kaulu. Balseni no priekšpuses sedz taisnie kakla muskuļi, fascijas un āda, sānvirsmām pieguļ vairogdziedzeris un kakla asinsvadu un nervu kūlīši, bet aizmugurē atrodas rīkle, ko ar BALSENE savieno BALSENE ieeja.

BALSENE pamatu veido gredzenskrimslis. Virs tā atrodas vairogskrimslis, kas sastāv no 2 leņķī savienotām plātnītēm. Šis leņķis — gāmurs (ādamābols) izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms. Gredzenskrimšļa augšējās malas mugurpusē atrodas 2 kausiņskrimšļi ar balss un muskuļu izaugumiem, pie kuriem piestiprinātas balss saites un muskuļi.
BALSENE augšdaļā un priekšpusē piestiprināts lapiņveida skrimslis — uzbalsenis (uzgāmurs), kas barības rīšanas momentā noliecas uz leju un aizklāj BALSENE ieeju. Pārējā laikā skrimslis stāv gandrīz vertikāli un gaiss netraucēti plūst cauri BALSENE. Galvenos BALSENE skrimšļus savieno locītavas un saites, bet spraugas starp tiem aizklāj saistaudu plēves, kas BALSENE savieno arī ar mēles kaulu un elpvadu. Balsenes šķērssvītru muskuļi atver vai aizver BALSENE ieeju, sašaurina vai paplašina balss spraugu un sastiepj vai atslābina balss saites. BALSENE dobumu klāj gļotāda, kas BALSENE sānsienās veido divas pāru krokas. Augšējo kroku pamatā atrodas neīstās, bet apakšējo kroku pamatā — īstās balss saites. Tās sastāv no elastīgām šķiedrām, kurām pieguļ balss muskulis.

Saites iet no priekšpuses uz mugurpusi un ir iestieptas starp vairogskrimšļa leņķa iekšējo virsmu un kausiņskrimšļu balss izaugumiem. Balss saišu garums vīriešiem ir 20—24 mm, bet sievietēm 18—20 mm. Starp balss saitēm atrodas balss sprauga (balsenes šaurākā vieta). Ja mierīgi elpo, saites ir gandrīz nekustīgas, nav sasprindzinātas, balss sprauga nedaudz paplašināta, tāpēc gaiss viegli iziet tai cauri bez skaņas.

Veidojot skaņas, balss saites tuvojas viena otrai, līdz saskaras un noslēdz balss spraugu. Gaiss, plūstot no plaušām, spiež uz saitēm no apakšas, tās uz mirkli pašķiras, bet, būdamas elastīgas, atkal sakļaujas, līdz gaisa spiediens tās atkal atver. Šādas balss saišu vibrācijas rada skaņas, kuru augstums un stiprums atkarīgs no balss saišu garuma un biezuma, sasprindzinājuma pakāpes un elastīguma, no balss saišu un elpošanas ceļu sausuma vai mitruma. Jo īsākas balss saites, jo augstākas skaņas.

Balss aizsmok un kļūst neskanīga, ja balss saites zaudējušas elastību, trūkst mitruma vai arī balss muskuli tā atslābuši, ka nespēj saites pietiekami sasprindzināt. Balss skaņām bez pamattoņiem vēl izšķir arī palīgtoņus, kuru augstums un stiprums atkarīgs no mutes dobuma formas un tilpuma skaņu veidošanās laikā. Šie palīgtoņi nosaka balss individuālās īpatnības un tembru.

Attēls - Balsenes dobums (no mugurpuses): 1 — elpvads; 2 — gredzenskrimšļa plātnlte; 3 — balsenes dobuma apakšējā daļa (zembalss dobums); 4 — gredzenskrimšļa un kausiņskrimšļa mugurējais muskulis; 5 — balsenes kabata; 6 — kausiņskrimslis; 7 — vairogskrimšļa augšējais rags; 8 — balsenes priekštelpa; 9 — mēles kauls; 10 — uzbalsenis; 11 — graud-skrimslis; 12 — mēles kaula un vairogskrimšļa membrāna; 13 — neīstā balss saite; 14 — īstā balss saite; 15 — vairogskrimšļa plātnīte; 16 — gredzenskrimšļa un kausiņskrimšļa locītava

Attēls - Balsenes muskuļi: 1 — vairogskrimšļa apakšējais rags; 2 — gredzenskrimšļa un kausiņskrimšļa mugurējais muskulis; 3 — gredzenskrimšļa plātnīte; 4 — kausiņskrimšļa šķērsmuskulis; 5 — vairogskrimšļa augšējais rags; 6 — aukslēju mandele; 7 — ūka; 8 — mēles sakne; 9 — uzbalsenis; 10 — kausiņskrimšļa un uzbalseņa muskulis; 11 — kausiņskrimšļa slīpais muskulis; 12 — vairogskrimšļa plātnīte; 13 — gredzenskrimšļa un vairogskrimšļa muskulis; 14 — elpvads

Attēls - Balsenes augšdaļa. 1 — aukslēju mandele; 2 — ūka; 3 — mēles sakne; 4 — aukslēju loks; 5 — uzbalsenis; 6 — balsenes ieeja; 7 — kausiņ-skrimšļu starpiedobe