iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris.

Atrodas kakla apvidū un no priekšpuses un sāniem aptver balsenes lejasdaļu un elpvada augšdaļu. VAIROGDZIEDZERIS masa ir apm. 30—40 g, sievietēm parasti mazliet lielāka nekā vīriešiem.
No priekšpuses VAIROGDZIEDZERIS nosedz kakla taisnie muskuļi, tāpēc tas ne vienmēr viegli iztaustāms. Tikai viduslīnijā VAIROGDZIEDZERIS nav klāts ar muskuļiem; tur to sedz vienīgi āda un kakla fascija. Vairākas saites fiksē VAIROGDZIEDZERIS pie balsenes un elpvada skrimšļiem, tāpēc rīšanas kustību laikā VAIROGDZIEDZERIS pārvietojas.
VAIROGDZIEDZERIS ir 2 daivas — labā un kreisā, ko savieno nepāra vidusdaļa — vairogdziedzera sašaurinājums. No ārpuses VAIROGDZIEDZERIS apņem blīvu saistaudu kapsula, kas virzienā uz dziedzera iekšpusi veido izaugumus — starpsienas; pa tām iet artērijas, vēnas, limfvadi un nervi. Starpsienām savijoties, izveidojas tīkls, kura cilpās atrodas dažāda lieluma pūslīši (folikuli), kas pildīti ar viendabīgu, olas baltumam līdzīgu šķidrumu — VAIROGDZIEDZERIS koloīdu. Tas satur tireoglobulīnu — deponētu hormonu, kurā ietilpst līdz 1% joda. VAIROGDZIEDZERIS izdala vairākus hormonus. Pašreiz izpētīts tiroksīns, trijodtironīns un tireokalcitonīns (↑ vairogdziedzera hormoni).

VAIROGDZIEDZERIS regulē audu, gk. kaulaudu attīstību, stimulē vielmaiņu un ietekmē nervu sistēmas darbību, kā arī visa organisma augšanu un attīstību. VAIROGDZIEDZERIS hormoni stimulē arī intelektuālās spējas. Ja VAIROGDZIEDZERIS funkcija pavājināta, var izveidoties miksedēma (fhipotireoze), ja pastiprināta — tireotoksikoze (↑ kākslis, difūzais toksiskais).

1 - iekšējā miegartērija
2 - ārējā miegartērija
3 - kopējā miegartērija
4 - vairogdziedzera augšējā artērija
5 - iekšējā jūga vēna
6 - vairogdziedzera kreisā daiva
7 - vairogdziedzera sašaurinājums
8 - elpvads
9 - vairogdziedzera labā daiva
10 - gredzenskrimslis
11 - vairogskrimslis
12 - mēles kauls