organisma imunitātes (neuzņēmības) ierosināšana vai uzturēšana, ievadot kādu vakcīnu, imūnserumu (↑ serums) vai gamma globullnu. profilaktiskā potēšana var būt aktīva un pasīva. Aktīvas profilaktiskā potēšana gadījumā ar vakcīnām ierosina organismu pašu izveidot atbilstošās antivielas. Tāpēc inf. slimību profilaksē aktīvo profilaktiskā potēšana lieto tikai tad, kad organismam vēl pietiek laika izstrādāt aizsargvielas (↑ vakcinācija). Pasīvās profilaktiskā potēšana (seroprofilakses) gadījumā organismā ar imūnserumu vai specifisko gamma globulīnu ievada jau gatavas antivielas. Pasīvā profilaktiskā potēšana dod tūlītēju, bet īslaicīgu (līdz 3 ned.-ļ aizsargefektu. Šo profilaktiskā potēšana izmanto tad, kad aizsargefekts vajadzīgs nekavējoties, t.i., ja imunizējamais jau bijis kontaktā ar kādu inf. slimnieku un slimības inkubācijas periods nav tik garš, lai vēl izdarītu aktīvo profilaktiskā potēšana; piem., visām ar difterijas anatoksīnu nevakcinētām personām pēc tuva kontakta ar difterijas slimnieku ievada antiserumu.