ASFIKSIJA

Latīņu val.: asphyxia
Grieķu val.: a sphvxis
Skaidrojums: gr. a nolieguma priedēklis + sphvxis pulss
  • Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
    Kods: T71
    Klasifikātorā:
    • Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade R00-R99
      • Ar asinsrites un elpošanas sistēmu saistīt simptomi un pazīmes R00-R09
        • Citi ar asinsrites un elpošanas sistēmu saistīti simptomi un pazīmes R09
          • Asfiksija R09.0
    • Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas S00-T98
      • Citu un neprecizētu ārēju cēloņu ietekme T66-T78
        • Asfiksija T71
  • Avots
    Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
patol. stāvoklis, kad organismā elpošanas traucējumu vai elpošanas apstāšanās dēļ rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze. ASFIKSIJA rodas, ja mehāniski pārtraukta gaisa ieplūde elpošanas ceļos. Cēlonis var būt kakla saspiedums no ārpuses, balsenes, elpvada, bronhu nosprostojums ar svešķermeni vai audzēju, balsenes ieejas tūska pēc ķīm. apdeguma. ASFIKSIJA var rasties arī dažos saindēšanās gadījumos, ja neizdara elpināšanu. Bērni var piedzimt ASFIKSIJA stāvoklī, ja priekšlaicīgi beigusies skābekļa piegāde no mātes organisma (caur placentu un nabassaiti), bet elpošana nav vēl sākusies (arī jaundzimušais). Tā kā ASFIKSIJA gadījumā asinīs ir palielināts reducētā hemoglobīna daudzums, āda kļūst zilgana, sirdsdarbība ir vāja, neritmiska; var rasties bezsamaņa, asinsizplūdumi smadzenēs, var apstāties elpošana un sirdsdarbība. Ārstē, novēršot ASFIKSIJA cēloni. Ja nepieciešams, izdara elpināšanu, veic netiešo sirds masāžu.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru