plašākā nozīmē — ārstēšana, šaurākā nozīmē — medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgo slimību izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.

TERAPIJA (ārstēšana) ietver dažādas metodes — larmakoterapiju, fizioterapiju, psihoterapiju. TERAPIJA (medicīnas nozares) attīstība saistīta ar fizikas un ķīmijas sasniegumiem, jaunu metožu un instrumentu lietošanu. Mūsu dienās TERAPIJA plaši izmanto funkcionālās izmeklēšanas metodes, radioaktīvos izotopus, dažādus jaunus zāļu līdz., fizioterapijas metodes, ārstn. fizkultūru, dietoloģiju.

Sakarā ar to, ka padziļinājusies daudzu slimību būtības izpratne un paplašinājušās iespējas izmeklēt un ārstēt slimniekus ar dažādu paņēmienu un aparatūras palīdzību, TERAPIJA ir tālāk diferencējusies. Par patstāvīgām disciplīnām ir kļuvušas hematoloģija (pētī asins slimības), kardioloģija (pētī sirds un asinsvadu slimības), pulmonoloģija (pētī plaušu slimības), gastroenteroloģija (pētī gremošanas orgānu slimības), neiroloģija (pētī nieru slimības), hepatologija (pētī aknu slimības) un citas. TERAPIJA kā medicīnas nozare apvieno tās atsevišķo disciplīnu sasniegumus.