AURA
Latīņu val.: auraGrieķu val.: aura
Skaidrojums: gr. aura vēsma
pēkšņi radušies īslaicīgi (līdz dažām sek.) psih. un psihoveģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākums. Reizēm AURA sastopama kā izolēts simptoms. AURA laikā slimnieks apkārtējos iespaidus neuztver, bet subjektīvi pārdzīvoto vēlāk atceras. AURA izpausmes ir dažādas un norāda uz bojājuma perēkļa lokalizāciju smadzenēs. Biežākie AURA veidi ir sensoriskā, veģetatīvā un motoriskā. Sensoriskajai AURA raksturīgi dažādi uztveres traucējumi (gk. redzes, arī dzirdes, taustes, ožas halucinācijas). Veģetatīvā AURA izpaužas dažādu veģetatīvu traucējumu veidā (visbiežāk spiediens pakrūtē, reibonis, sāpes sirds apvidū, slikta dūša, sirdsklauves). Motoriskās AURA laikā rodas neapzinātas kustības (slimnieks velk uz papīra apļus un līnijas, metas skriet, griežas apkārt, izģērbjas). AURA var izpausties arī depersonalizācijā, derealizācijā, domāšanas traucējumos (domu uzplūdi, neapzināti radušās domas). AURA periodā bieži vērojama pēkšņa garastāvokļa maiņa, kas saistīta ar baiļu sajūtu, disforiju vai arī eiforiju un ekstāzi.
Komentāri: 0 no 0