uztveres traucējumi; šķietama uztvere bez reāla objekta — maldīgi redzes, dzirdes, taustes tēli, oža vai garša, ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas smadzeņu darbības traucējumu dēļ cilvēkam liekas īstenības atspoguļojums. Slimnieki, piem., redz neesošus priekšmetus, dzird pavēles, draudus, uzslavas, ko neviens nav teicis, jūt neesošas smaržas vai pārdzīvo citādas sajūtas, kas nav saistītas ar īstenību. HALUCINĀCIJAS var būt neitrālas, patīkamas vai nepatīkamas. Reizēm slimnieks izpilda HALUCINĀCIJAS dzirdētus norādījumus. Ja ir t.s. imperatīvās (pavēles) HALUCINĀCIJAS, slimnieka rīcība var kļūt bīstama viņam pašam un apkārtējiem (pašnāvība, uzbrukums citiem). Redzes HALUCINĀCIJAS raksturīgas gk. alkohola delīrijam, dzirdes — biežāk hroniskām psih. slimībām. Ja saslimušais par savām HALUCINĀCIJAS nestāsta, par to esamību un raksturu var spriest pēc viņa izturēšanās. HALUCINĀCIJAS jāatšķir no ilūzijām, kas ir pārveidoti reālu priekšmetu uztvērumi. Ārstē pamatslimību.