konkrētajai realitātei neatbilstoša sajūta. Atšķirībā no ilūzijām un halucinācijām saslimušajam formālā uztvere pilnīgi saglabājusies, bet mainījusies iekšējā attieksme pret apkārtējiem priekšmetiem (tie redzami it kā caur plīvuru, nereāli, sastinguši). Slimniekam reizēm rodas šaubas par apkārtējās vides reālo eksistenci, var likties, ka nedzīvie priekšmeti kļuvuši bīstami, draudoši. DEREALIZĀCIJA mēdz rasties depresijas vai aptumšotas apziņas stāvoklī, auras laikā.