ar inf. slimībām saslimušo un iespējami slimo cilv. atšķiršana no veselajiem; viens no pretepidēmijas pasākumiem. Padomju Savienībā obligātai IZOLĀCIJA, slimnieku pakļautas personas, kas slimas ar sevišķi bīstamām inf. slimībām, izsitumu tīfu, atgulās tīfu, vēdertīfu, paratīfiem, vīrushepatītu, dizentēriju, neskaidras izcelsmes akūtām zarnu inf. slimībām, difteriju. IZOLĀCIJA, slimnieku veidi var būt dažādi. Vispilnīgākā IZOLĀCIJA, slimnieku ir slimā vai iespējami slimā cilv. ievietošana inf. slimnīcā vai inf. nodaļā. Ar sevišķi bīstamu inf. slimību saslimušos cilv. un tos, kam ir jaukta inf., izolē individuālā izolatorā jeb boksā. Ar vienu un to pašu inf. slimību slimojošos cilv. ievieto vienā palātā. IZOLĀCIJA, slimnieku ilgums atkarīgs no klīn. izveseļošanās, kā arī no bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem. IZOLĀCIJA, slimnieku mājās pieļaujama cilvēkiem, kas slimo ar mazāk bīstamām inf. (masalas, garais klepus, vējbakas, epidēmiskais parotīts, skarlatīna, gripa u.c.), turklāt tikai tad, ja iespējams radīt apstākļus, kas neļauj slimībai izplatīties. Personas, kas bijušas saskarē ar cilvēkiem, kuri slimo ar sevišķi bīstamām inf. slimībām, izolē observatorā (↑ observācija). Ar citām inf. slimībām saskarē bijušo cilv. IZOLĀCIJA, slimnieku ir daļēja (piem., bērni nedrīkst noteiktu laiku iet bērnudārzā). Inf. slimnieku IZOLĀCIJA, slimnieku kontrolē san. epid. dienests.