divspārņu kārtas dzimta; nelieli kukaiņi.

Pasaulē vairāk nekā 4000 sugu, LPSR — apm. 450. Kāpurs tārpveidīgs, iekūņojies veido t.s. pupāriju. Attīstās mēslos un trūdošās organiskās vielās vai arī dzīvos augos (gk. augu kaitēkļi).

No asinssūcējam pazīstamākā ir sīvā MUŠAS (Stomoxys calcitrans) — istabas MUŠAS lielumā, dzeļ ļoti sāpīgi, gk. rudenī. Asinis sūc abi dzimumi.

Pārnēsā tularēmijas un liesas sērgas ierosus. Mazā sīvā MUŠAS (Lvperosia irritans) pastāvīgi parazitē uz govīm. Āfrikā izplatītā cecemuša (Glossina morsitans) ir galvenā tripanosomozes (miega slimības) ieros. (tripanosomu) pārnēsātāja.
Kaitīgas arī ar cilv. dzīves vietām saistītās neparazītiskās sugas: istabas MUŠAS (Musca domestica), mazā istabas MUŠAS (Fannia canicularis), mājas MUŠAS (Muscina stabulans) u.c. Tās gandrīz visas bez cilv. uzturlīdzekļiem ēd arī mēslus, pūstošus atkritumus un mehāniski pārnēsā apm. 60 dažādu cilvēkam bīstamu slimību — dizentērijas, vēdertīfa, paratīfu, holeras, poliomielīta, amebiāzes u.c ierosus.

Kaitīgākā ir istabas MUŠAS. Tās mātīte 1 reizē izdēj vidēji 100—120, bet visā mūžā 600—2000 olu vai nu mēslos (gk. lauku apstākļos), vai mitrās un pusšķidrās uztura atliekās (gk. pilsētās).
Pēc 12—24 st. izšķiļas kāpuri, kas 4—7 dienās (siltā virtuvē pat 3 dienās) pieaug un iekūņojas. Pēc 3—36 dienām izlido jaunā MUŠAS.
Sevišķi labvēlīgi attīstības apstākļi istabas MUŠAS ir mājdzīvnieku fermās un to tuvumā. Kāpuru skaits vienā kg zirgu mēslu sasniedz 5000—8000, bet vienā kg cūku mēslu — pat līdz 15 000.

Ziemo gan pieaugušie indivīdi, gan kāpuri, gan kūniņas. Līķmušu (Calliphoridae) un gaļasmušu (Sarcophagidae) dzimtās ir MUŠAS, kuru kāpuri attīstās gaļā, tās izstrādājumos un zivīs, sabojājot tos. Kā slimību izplatītājas tās ir otršķirīgas. Volfārta MUŠAS (Wohlfahrtia magnifica) izšļāc uz dzīvn. (arī cilv.) gļotādas vai vaļējās brūcēs dzīvus kāpurus, kas tālāk attīstās saimnieka ķermeņa audos, vienlaikus būdami gan parazīti, gan slimības (miāzes) ieros-i. Izplatīta gk. stepju zonā.

Rudenī mežos cilvēkiem nereti uzbrūk t.s. kaulmušas jaunie indivīdi, kas pēc izlidošanas meklē saimnieku (aļņus, briežus, stirnas, putnus). Uz cilv. parazitēt tās nevar.

Apkarošana. Ievērot san. hig. normas virtuvē: atkritumu traukiem jābūt noslēgtiem, un tie laikus jāiztukšo. Vēdināmie logi jāaizsedz ar MUŠAS necaurlaidīgu tīklu vai sietu.
Pieaugušās MUŠAS apkaro ar 2% hlorofosa šķīdumu ūdenī (75—100 ml uz 1 m2) vai aerosola preparātiem «Hlorofoss», «Dihlofoss» saskaņā ar tiem pievienoto instrukciju. Nepieaugušās MUŠAS dažādās stadijās iznīcina, apstrādājot MUŠAS vairošanās vietas (atkritumu tvertnes un to tuvāko apkārtni) ar 0,2% trihlorofosa šķīdumu.
Mehāniskai MUŠAS izķeršanai noder lipīgie mušpapīri.