invāzijas slimības, ko ierosina dažādu mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvn. un cilv. ķermeņa audos un dobumos. Visvairāk izplatīta ir MIĀZES, ko ierosina Volfārta mušas (Wohlfahrtia magnifica) kāpuri.

Slimo aitas, zirgi, kamieļi, ēzeļi, suņi u.c. dzīvn., ar kuru audiem barojas Volfārta mušas kāpuri. Cilv. audiem kā kāpuru barības bāzei ir gadījuma raksturs. Volfārta muša ir apm. 9—13 mm gara, gaišpelēka vai pelnpelēka, dzīvo tikai brīvā dabā. Kad mātītes organismā nobriest kāpuri, mušas sāk uzturēties dzīvn. (gk. ganāmpulku) tuvumā; uz to ķermeņa virsmas mušas izšļāc dzīvus kāpurus (viena muša apm. 120—160 kāpuru), kas dzīvn. organismā nokļūst ērču piesūkšanās, ādas nobrāzumu vai ievainojumu vietās. Kāpuri brūcēs mitinās 2—5 dienas un sasniedz apm. 1,5 mm garumu. Pēc tam tie izurbjas ādai cauri, nokrīt zemē un iekūņojas.

Cilvēkiem (parasti guļošiem) Volfārta muša kāpurus iešļāc acīs, degunā, ausīs, it sevišķi, ja tur ir strutaini izdalījumi. Kāpuri parazitē ausīs, deguna dobumā, augšžokļu un pieres kaula dobumos, smaganās, acīs, zemādas audos. Kāpuri audus «izēd» līdz kaulam, bojājot arī asinsvadus. Skartie audi iekaist, sastruto, bieži asiņo. Dažreiz izveidojas gangrēna, kam seko audu mumifikācija. Skartajos rajonos ir stipras sāpes, kas rodas, kāpuriem pārvietojoties pa viņu radītām ejām dzīvajos audos. Novājinātiem cilv. un bērniem MIĀZES nereti beidzas ar nāvi.

dunduru kāpuru ierosinātās MIĀZES sastopamas Turkmēnijā un Tadžikijā (Oestrine apakšdzimtas dunduri — Rhinoestrus purpureus un Oestrus ovis — iešļāc kāpurus cilvēkam acīs). Adas spindeļu (Hypoderma) kāpuri samērā bieži atrasti cilv. zemādas audos. Tie konstatēti arī acs priekšējā kamerā un plakstiņos. kuņģa spindeles (Gastrophilus) kāpuri parazitē dzīvn. (atrasti arī cilvēka) kuņģī.

Ārstēšana. Kāpurus no audiem izņem ar pinceti, brūces izmazgā ar dezinficējošu līdz.

profilakse. Regulāri jāattīra invadētie mājdzīvnieki no kāpuriem.