mehānisks ķermeņa audu bojājums, kam raksturīgs segaudu (ādas vai gļotādas) defekts, asiņošana un sāpes. Nereti BRŪCE sniedzas dziļākos audos, muskuļos, kaulos, ķermeņa dobumos, locītavās, iekšējos orgānos. Pēc iegūšanas veida izšķir grieztas, durtas, sistas, plēstas, šautas u.c BRŪCE. Tās var būt arī saindētas, piem., pēc čūskas koduma, pēc indīgu kaujasvielu iekļūšanas. Sevišķi bīstami ir tādu dzīvn, kodumi, kas slimo ar trakumsērgu, jo ar dzīvn. siekalām BRŪCE iekļūst šās slimības ierosinātāji. Katra BRŪCE, izņemot aseptisku operāciju BRŪCE, ir inficēta, jo ievainojuma brīdī tajā iekļūst inf. Pirmajās 6— 12 st. BRŪCE iekļuvušie mikroorganismi nevairojas, bet pielāgojas videi, to patogēnās īpašības neizpaužas. Izplūdušās asinis, kā arī bojātie audi ir laba vide mikroorganismiem, un, ja BRŪCE nav laikus apkopta un pārsieta, tā drīz vien var sastrutot. Bez tam vēlāk var pievienoties papildu inf. no apkārtējās ādas, apģērba, augsnes u.c. Tāpēc ikvienu BRŪCE nepieciešams apkopt pirmo 6 st. laikā, kad mikroorganismus iespējams iztīrīt no BRŪCE mehāniski. BRŪCE dzīšana atkarīga no vispārējās un vietējās organisma reakcijas. To nelabvēlīgi ietekmē vispārējs organisma novājējums, hipovitaminozes, cukura diabēts, anēmija, vielmaiņas traucējumi. Liela nozīme ir audu asinsapgādei un audu bojājuma raksturam. Laba asins piegāde ievainotajam apvidum paātrina BRŪCE dzīšanas procesu, piem., BRŪCE galvā un kaklā dzīst ātrāk. Griezta BRŪCE ar gludām malām dzīst ātrāk nekā BRŪCE ar saplosītām malām, sevišķi vēl, ja to sašuj, piem., operācijas BRŪCE sadzīst 5—7 dienās. Pirmās palīdzības pamatuzdevums ir asiņošanas apturēšana, kā arī BRŪCE pasargāšana no inficēšanās. Ja BRŪCE stipri asiņo, asiņošanu aptur, uzliekot spiedošu pārsēju vai žņaugu. Ja ievainojums bīstams, sniedz pirmo palīdzību, vienlaikus izsaucot arī ātro med. palīdzību (nevis pēc tam!). Nepieciešamības gadījumā, ja BRŪCE liela vai ir aizdomas par dziļāku audu (cīpslu, muskuļu, kaulu) bojājumiem, cietušo locekli (roku, kāju) iešinē (par iešinēšanas paņēmieniem lūzums). Ja BRŪCE asiņo maz vai asiņošana apstājusies, BRŪCE jāapkopj, stingri ievērojot aseptiku. BRŪCE apkārtni apmazgā ar spirtu (var lietot arī odekolonu vai degvīnu) virzienā no BRŪCE uz ārpusi, tad BRŪCE apkārtni apziež ar 5% joda šķīdumu. Ja iespējams, pirms BRŪCE pārsiešanas rokas labi nomazgā un dezinficē ar spirtu. BRŪCE nedrīkst mazgāt ar ūdeni (tad tajā iekļūst mikrobi) un lietot medikamentus (pulverus, ziedes). Svešķermeņus no BRŪCE drīkst izņemt tikai tad, ja tie atrodas virspusē. BRŪCE jāiztīra, jāizmazgā ar viegli dezinficējošu šķidrumu (3% ūdeņraža pārskābi, 0,02% furacilīna vai 3% borskābes šķīdumu). Pārsiešanai lieto sterilu marles saiti, bet, ja tādas nav, var izmantot tīru kokvilnas vai linu drānu, kas izgludināta ar karstu gludekli. Pārsienot nedrīkst pieskarties tai saites vietai, kuru liek uz BRŪCE (↑ arī individuālā pārsiešanas pakete). Katras BRŪCE gadījumā nekavējoties jāgriežas med. iestādē, kur izdara profilaktisku potēšanu pret stingumkrampjiem un BRŪCE pārbauda, vajadzības gadījumā izgriež saplosītos audus un BRŪCE sašuj: ja BRŪCE radusies no dzīvn. koduma — potē pret trakumsērgu. Par BRŪCE, kas radusies no čūskas koduma un kukaiņu (bišu, lapseņu) dzēluma, ↑ dzīvnieku kodumi un kukaiņu dzēlumi. Par strutojošu BRŪCE ārstēšanu ↑ strutojošā infekcija.