— daļējs kāda vit. trūkums organismā. HIPOVITAMINOZE rada lielākus vai mazākus veselības traucējumus. Galvenie HIPOVITAMINOZE cēloņi: 1) nepietiekams (zemāks par vidējo dienas normu) vit. daudzums_ uzturā. Ekonomiski maz attīstītās Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstīs daudzu iedz. uzturā ir ļoti maz olbv., tāpēc no organisma tiek pastiprināti izvadīti B grupas vit. un drīz iestājas to trūkums. Mūsu apstākļos absolūti nepietiekams uzturā var būt gk. C vit. daudzums, it īpaši ziemas un pavasara mēnešos, ja cilv. lieto maz dārzeņu un augļu; 2) nepilnīga vit. uzsūkšanās vai pastiprināta noārdīšanās gremošanas orgānos. Šādas izcelsmes hipovitaminozi izraisa hroniski gremošanas traucējumi, piem., sālsskābes trūkums kuņģa sulā, enterīts, pankreatīts, kā arī plaša kuņģa vai zarnu rezekcija; 3) piedzimti vai iegūti vielmaiņas traucējumi, kas var pastiprināt vit. noārdīšanos vai traucēt to uzkrāšanos organismā; piem., aknu slimību gadījumā tiek traucēta vit. maiņa un var iestāties HIPOVITAMINOZE, kaut arī vit. daudzums uzturā šķietami ir pietiekams; 4) antibiotiku, kā arī dažu citu pretmikrobu līdz. lietošana, kas var radīt zarnu mikrofloras darbības traucējumus un mikrobu sintezēto vit. (gk. B grupas vit. daudzuma samazināšanos zarnās; 5) pastiprināts vit. patēriņš organismā sakarā ar palielinātu fiziol. aktivitāti (smags fiz. darbs vai sasprindzināts garīgs darbs, grūtniecības un laktācijas periods u.c.) vai slimību (akūtas un hron. inf., kā arī citas novārdzinošas slimības). HIPOVITAMINOZE pazīmes ir dažādas atkarībā no trūkstošā vit. (↑ skorbuts; pelagra; beriberi; arī vitamīni). Vieglas HIPOVITAMINOZE gadījumā klīn. pazīmes var būt nenoteiktas un diagnozi precizē, nosakot vit. daudzumu asinīs vai tā izdalīšanos ar urīnu pēc lielas vit. devas ievadīšanas (ja ir vit. trūkums, ar urīnu izdalās maz ievadītā vit. HIPOVITAMINOZE diagnozi dažreiz nosaka, spriežot pēc uzsāktas vitamīnu terapijas labvēlīgiem rezultātiem. Ārstēšana. Ja darbojas kāds no minētajiem faktoriem, kas palielina vit. patēriņu vai kavē to uzsūkšanos un izmantošanos organismā, ieteicams trūkstošos vit. ievadīt ar vitamīnu preparātiem. Profilaksē svarīgs ir vispusīgs uzturs.