smaga akūta inf. slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes. tetāns ierosina nūjiņveida baktērija Clostridium tetani. Inf. avots — mājdzīvnieki (govis, zirgi u.c), retāk arī cilv., kas slimības ierosus izdala apkārtējā vidē ar izkārnījumiem. Nelabvēlīgos apstākļos tetāns nūjiņa izveido sporas, kas saglabājas augsnē gadu desmitiem ilgi. Bieži tetāns nūjiņa var būt dārzu un tīrumu augsnē, kas mēslota ar kūtsmēsliem, kā arī netīrumos un putekļos. Cilv. organismā ieros. iekļūst pa netīru brūci ādā vai gļotādā. No sporām attīstās mikrobi, kas izstrādā ļoti spēcīgu indi — eksotoksīnu. Eksotoksīns pa kustību nerviem nonāk CNS un izraisa saslimšanu. Inkubācijas periods ir 1—30 dienas. Slimība sākas pakāpeniski ar nespēku, nogurumu, bezmiegu, galvassāpēm. Nelielas sāpes var būt arī brūces vietā. Pakāpeniski tiek krampjveidīgi savilkti košanas muskuļi — saslimušais nevar atvērt muti, nevar ēst, runā ar grūtībām. Turpmāk tiek krampjveidīgi savilkti mīmikas muskuļi, kakla mugurējie, vēdera, muguras, kāju, retāk roku muskuļi, tie kļūst cieti un sāpīgi. Periodiski pievienojas vispārējas krampju lēkmes. Ja krampji savelk elpošanas muskuļus, cilv. var nosmakt. Slimnieks stipri svīst, t paaugstināta (līdz 40—42°). Apziņa skaidra. Mirstība līdz 50% . tetāns ārstē ar specifisku antitoksisko serumu, antibiotikām, pretkrampju līdzekļiem. Profilakse. Ievainojumu un sadzīves traumu novēršana un iedz. vakcinācija. Brūču ķir. apdare. Specifiska seruma un anatoksīna ievadīšana, it īpaši tad, ja brūce iegūta āra apstākļos. Tāpēc jebkura ievainojuma gadījumā cietušajam nekavējoties jāgriežas pie ārsta.