no cilvēka gribas neatkarīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko izraisa galvas smadzeņu garozas, kā arī zemgarozas kodolu u.c. nervu sistēmas daļu organiski vai funkcionāli bojājumi.

KRAMPJI cēlonis var būt dažādas nervu sistēmas slimības (encefalīts, meningīts, trauma, audzējs, smadzeņu asinsrites traucējumi u.c.), saindēšanās (urēmija, saindēšanās ar strihnīnu, kordiamīnu u.c.), vielmaiņas traucējumi u.c. Vispārēju KRAMPJI rašanos var veicināt arī strauja t maiņa. Dažreiz KRAMPJI rodas atsevišķās rokas muskuļu grupās pēc ilgstošas profes. pārpūles, piem., vijolniekiem, pianistiem, mašīnrakstītājām, drēbniekiem.
KRAMPJI dažreiz rodas arī histērijas slimniekiem; tie sevišķi raksturīgi epilepsijas slimniekiem. KRAMPJI var būt kloniski un toniski.
Kloniskajiem KRAMPJI raksturīga strauja, atkārtota muskuļu saraušanās. Intensīvus kloniskos KRAMPJI loceklī vai visā ķermenī sauc par konvulsijām.
Toniskie KRAMPJI ir lēnāki, ilgstošāki. KRAMPJI var būt vienā muskulī vai muskuļu grupā un daudzās muskuļu grupās.

Lai likvidētu KRAMPJI, jāārstē slimība, kas tos izraisa. Lieto arī dažādus pretkrampju līdz. Profes. KRAMPJI gadījumā jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms; lieto vispārspēcinošus un nomierinošus līdz., fizikālas procedūras, ārstn. fizkultūru