galvas smadzeņu iekaisums.

ENCEFALĪTS var ierosināt vīrusi, baktērijas u.c. mikroorganismi. Izšķir primāro ENCEFALĪTS, kad ieros. vispirms rada iekaisumu galvas smadzenēs, un sekundāro ENCEFALĪTS, kad galvas smadzeņu iekaisums ir cita orgāna vai ķermeņa daļas iekaisuma sarežģījums (piem., gripas, malārijas, masalu gadījumā). Visbiežāk ENCEFALĪTS ierosina vīrusi, no kuriem dažus pārnēsā odi un ērces. Šos ENCEFALĪTS sauc par transmisīviem ENCEFALĪTS, Odi pārnēsā Japānas, Amerikas, Austrālijas ENCEFALĪTS vīrusus. Ērces pārnēsā t.s. ērču ENCEFALĪTS, divviļņu piena drudža, Skotijas u.c. ENCEFALĪTS vīrusus.

PSRS teritorijā, kā arī Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā biežāk sastopams ērču jeb pavasara - vasaras ENCEFALĪTS, taigas ENCEFALĪTS. Ērču ENCEFALĪTS vīruss ir izturīgs pret zemu t°, neizturīgs pret augstu t°. To pārnēsā ērces — lxodes persulcatus un lxodes ricinus. Vīrusa cirkulācijā dabā piedalās zīdītāji (gk. grauzēji un mājlopi), putni u.c. Ērču ENCEFALĪTS vīrusa perēkļi izkaisīti mežu joslās, taigā, piepilsētas mežos. Cilv. inf.-ējas no ērces koduma, kā arī no inf.-ēta dzīvn. piena (dzīvniekiem slimības pazīmes neizpaužas). Cilvēku parasti inf.-ē pieaugušas ērces, tāpēc visbiežāk ar ērču ENCEFALĪTS saslimst pavasarī un vasaras sākumā, kad ērces ir visaktīvākās. Tomēr inficēšanās iespējama arī citos mēn. Inkubācijas periods — 1—21 diena.

Ērču ENCEFALĪTS biežāk sākas strauji — ar paaugstinātu t°, galvassāpēm, vemšanu. T° var paaugstināties vienreiz vai vairākkārt un tāda palikt dažas dienas vai vairākas ned. Var būt apziņas un samaņas traucējumi. Visbiežāk sastopamas t.s. neizteiktās ērču ENCEFALĪTS formas, kam ir vāji izteiktas saslimšanas pazīmes. Smadzeņu šķidrumā rodas iekaisumam raksturīgas pārmaiņas. Atsevišķos gadījumos attīstās kustību nervu šūnu bojājums muguras smadzenēs un sakarā ar to šļauganā parēze, biežāk kakla un roku muskuļos. Tad slimnieks nespēj noturēt galvu taisni, pleci nošļūk, rokas šļaugani nokarājas gar sāniem. Dažreiz pievienojas bulbārā paralīze, elpošanas traucējumi, sejas muskuļu paralīze, vietēji vai vispārēji krampji.
Ārstē tikai slimnīcā, lietojot speciālus serumus, vit.-s u.c. līdzekļus. Pēc akūtā procesa norimšanas lieto fizikālās procedūras, ārstn. fizkultūru, kūrortterapiju.

Profilakse ietver vispārējus un individuālus pasākumus. Vispārējie aizsardzības līdz.: mežu retināšana un tīrīšana, ērču un grauzēju iznīcināšana. Individuālie aizsardzības līdz.: speciāli apģērbi, kombinezoni, dažādas vielas, kas atbaida ērces (kampars, timols, mentols u.c.). Izejot no meža, rūpīgi jāapskata viss ķermenis. Piesūkusies ērce rūpīgi jāizņem, neatstājot ādā tās mutes orgānus; koduma vietu dezinficē ar spirtu. Ērce jāsadedzina. Individuālajā profilaksē sevišķa nozīme ir vakcinācijai. Vakcīnu ievada 2—3 mēn. pirms slimības uzliesmojuma sezonas.

Otrs PSRS sastopams ENCEFALĪTS veids ir letarģiskais jeb Ekonomo ENCEFALĪTS. To ierosina neirotropisks vīruss; pastāv uzskats, ka vīruss izplatās pilieninfekcijas ceļā. Pēdējos 40 gados sastopami tikai atsevišķi letarģiskā ENCEFALĪTS gadījumi, agrāk tam bija epidēmiju raksturs. Biežāk slimo ziemas mēnešos. Slimība sākas strauji ar drudzi, galvassāpēm, vemšanu, miega traucējumiem (ilgstošu miegainību — letarģiju vai bezmiegu). Bieži rodas acu ābolu muskuļu paralīze, šķielēšana, redzes attēla dubultošanās, augšējā plakstiņa noslīdējums. Dažreiz ir reibonis, žagošanās, mīmikas muskuļu paralīze, pastiprināta svīšana, siekalošanās. Letarģiskais ENCEFALĪTS var norisināties arī bez nervu sistēmas bojājuma pazīmēm, tikai ar vispārīgām inf. pazīmēm vai arī bez simptomiem. Pēc akūtā perioda, kas ilgst 2—4 ned., var iestāties pilnīga vai šķietama izveseļošanās. Ja izveseļošanās ir šķietama, pēc vairākiem gadiem vai gadu desmitiem rodas ENCEFALĪTS hron. fāze — parkinsonisms. Letarģiskā ENCEFALĪTS slimnieks akūtajā periodā jāārstē slimnīcā, bet hron. periodā var ārstēties ambulatoriski.

Japānas ENCEFALĪTS sastopams gk. Tālo Austrumu piejūras rajonos. Šā ENCEFALĪTS ierosu pārnēsā odi. Galvenais inf. avots ir putni, mājlopi u.c. dzīvnieki. Japānas ENCEFALĪTS norisinās akūti, ar augstu t, drudzi, vemšanu, samaņas traucējumiem. Raksturīgs locekļu muskuļu stīvums, paralīze, krampji, elpošanas traucējumi. Jāārstē slimnīcā.