invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi — MALĀRIJA plazmodiji.

Cilvēkā var parazitēt 4 MALĀRIJA ierosu sugas:
Plasmodium vivax — ierosina trīsdienu MALĀRIJA;
P. malariae — četrdienu MALĀRIJA;
P. falciparum — tropisko MALĀRIJA;
P. ovale — ierosina trīsdienu MALĀRIJA īpašas formas.

MALĀRIJA ir viena no pasaulē visvairāk izplatītajām slimībām, bet cilv. var inficēties tikai tajos rajonos, kur ir plazmodiju pārnesēji — malārijodi (↑ attēlu rakstā odi).

Inf. avots ir slimais cilv. vai plazmodiju nēsātājs, kura organismā (eritrocītos un dažu audu šūnās) notiek ieros. bezdzimumvairošanās (šizogonija). ierosu no slimā cilv. uz veselo pārnes odi, kuru organismā noris ieros. dzimumvairošanās cikls (sporogonija). MALĀRIJA inkubācijas perioda ilgums atkarīgs no ieros. sugas — parasti 10—20 dienu tropiskajai MALĀRIJA un trīsdienu MALĀRIJA (dažreiz trīsdienu MALĀRIJA 7—14 mēn.), 3—6 ned. četrdienu MALĀRIJA.

Slimībai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes, kas sākas ar stipriem drebuļiem, t° paaugstināšanos līdz 39—40°, nemieru, galvassāpēm, paātrinātu elpošanu, sāpēm locekļos un jostas apvidū. Slimniekam palielinātas aknas un liesa, rodas anēmija. Lēkme ilgst 3—8 st. (retāk 36—48 st.) un beidzas ar strauju t° krišanos (dažkārt zem normālās), stipru svīšanu, nespēku, miegainību.
Lēkmes atkārtojas ik pēc 48 st. trīsdienu un tropiskajai MALĀRIJA un ik pēc 72 st. — četrdienu malārijai. latentais periods pēc slimības akūtajām lēkmēm iestājas ārstēšanas rezultātā vai spontāni kā pašizārstēšanās. recidīvi (lēkmju atsākšanās) var būt agrie, kas rodas pirmo 3 mēn. laikā pēc akūto primāro lēkmju izzušanas, un vēlie (tikai trīsdienu un četrdienu MALĀRIJA) — pēc 8—10 mēn. un vēlāk.

Ar trīsdienu MALĀRIJA slimo 1 1/2-2 g., retāk 2 12 g. ar tropisko MALĀRIJA — apm. 1 g., ar četrdienu MALĀRIJA — līdz 3 g. un ilgāk. Ja slimību neārstē vai ārstēšanu nesāk laikā, var rasties komplikācijas; tropiskās MALĀRIJA gadījumā (bērniem arī pēkšņas trīsdienu MALĀRIJA gadījumā) var rasties MALĀRIJA koma (smaga vispārēja intoksikācija, apziņas zudums), kas var beigties ar nāvi. Reta, bet smaga MALĀRIJA komplikācija ir hemoglobinūriskais drudzis.

ārstē ar pretmalārijas līdzekļiem pēc noteiktām shēmām, ko nosaka ārsts. profilakse. Pretmalārijas pasākumu sistēmā paredzēta visu MALĀRIJA slimnieku uzskaite un sistemātiska ārstēšana, kā arī pretrecidīvu terapija. MALĀRIJA plazmodiju iznīcināšana slimo cilv. un plazmodiju nēsātāju organismā padara šos cilv. nekaitīgus — viņi pārstāj būt inf. avots.

MALĀRIJA pārnesējus odus apkaro ar 3 paņēmieniem: odu vairošanās vietu (stāvoša ūdens, purvu) likvidēšanu; odu kāpuru iznīcināšanu ūdenstilpēs; pieaugušo odu iznīcināšanu (ar insekticīdiem). Bij. Padomju Savienībā, nosusinot purvus, no inf. atbrīvotas plašas teritorijas Aizkaukāzā, Vidusāzijā, Baltkrievijā un vairākos Krievijas apgabalos.