asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns; mīksts iegarenas formas nepāra veidojums kreisajā paribē.

Lielums ļoti mainīgs atkarībā no asins daudzuma liesā. Pieaugušam cilv. vidēji LIESA garums 12 cm, platums 7 cm, biezums 4 cm, masa 150—200 g. Normāli tā nav sataustāma.
LIESA ietverta saistaudu kapsulā, kurā daudz elastīgo šķiedru un nedaudz gludo muskuļaudu. No kapsulas liesā ieiet saistaudu starpsienas. Starp tām atrodas sarkanā un baltā LIESA pulpa, kuras pamatu veido retikulārie audi. Sarkanā pulpa izvietota difūzi pa visu LIESA, tās retikulāro audu cilpās daudz eritrocītu, tāpēc LIESA ir sarkana. Sarkanās pulpas masā gaišu, iegarenu vai apaļu punktiņu veidā izkaisīta baltā pulpa. Tajā daudz limfocītu, kas te attīstās. Liesu baro LIESA artērija. Venozās asinis pa LIESA vēnu aizplūst uz vārtu vēnu.

LIESA asinsrite ir diezgan sarežģīta, jo tās asinsvadu sienās ir īpaši veidojumi, kas asinsvadus var noslēgt un tā regulēt asins pieplūdi vai aizplūdi.

Embrionālās attīstības laikā LIESA attīstās visi asins formelementi, bet pēc piedzimšanas — tikai agranulocīti (bezgraudainie leikocīti). Bez tam liesā rodas imūnvielas, notiek svešķermeņu un mikroorganismu fagocitoze, noārdās vecie eritrocīti.
Noārdīšanās procesā atbrīvojusies dzelzs tiek izmantota jaunu eritrocītu attīstībai sarkanajās kaula smadzenēs, bet hemoglobīns — žults pigmenta bilirubīna veidošanai.

Visas svarīgās LIESA funkcijas var veikt arī citi orgāni ( limfmezgli, aknas). tāpēc nepieciešamības gadījumā cilv. var dzīvot bez tās.

Attēls. Liesa: 1 — mugurējais gals; 2 — augšējā mala; 3 — priekšējais gals; 4 — liesas vēna; 5 — liesas artērija; 6 — apakšējā mala; 7 — liesas vārti