audi, kuru raksturīgāka pazīme ir spēja sarauties. Šo spēju nosaka īpaši olbv. pavedieni, t.s. miofibrillas. Ir trīs MUSKUĻAUDI veidi. Gludie MUSKUĻAUDI visbiežāk sastāv no vārpstveida šūnām. Šūnas centrā atrodas kodols, perifērijā — miofibrillas, kas iet paralēli šūnas gareniskajai asij no viena gala līdz otram. Šūnas parasti ir tuvu citacitai un veido muskuļkārtu. Gludie MUSKUĻAUDI saraujas lēni un ilgstoši, to darbība nav pakļauta cilv. gribai. Šķērssvītru (skeleta) MUSKUĻAUDI veido skeleta muskuļus un sastāv no garām, cilindriskām, citcitai paralēlām muskuļšķiedrām. To garums cilv. muskuļos līdz 12 cm, resnums parasti nepārsniedz 0,1 mm. Katrai šķiedrai ir apvalks — sarkolemma, daudz (pāri par 100) kodolu (perifērijā tūlīt zem sarkolemmas) un citoplazma — sarkoplazma ar organoīdiem un miofibrillām. Tās parasti iet no viena šķiedras gala līdz otram. Katrā miofibrillā ir tumšāki un gaišāki segmenti — diski, kas pamīšus seko cits citam. Gaišie un tumšie diski blakus esošās miofibrillas atrodas vienādā līmenī un rada muskuļšķiedrā šķērssvītras. Šķērssvītru MUSKUĻAUDI pakļauti cilv. gribai. Sirds MUSKUĻAUDI uzbūve līdzīga šķērssvītru MUSKUĻAUDI uzbūvei, bet darbība nav pakļauta cilv. gribai. Muskuļšķiedras neiet paralēli, bet, savstarpēji savienodamās un atkal atdalīdamās, veido tīklu — sincītiju. Kodoli ir šķiedras vidū, bet miofibrillu kūlīši — perifērijā. Šķiedrās ir vēl īpašas šķērseniskas starpplātnītes, kas tās sadala segmentos. Katrs segments ir sirds muskuļšūna, bet starpplātnītes — robežas starp tām. Šāda sirds MUSKUĻAUDI tīklveida uzbūve nodrošina sirds kambaru vai priekškambaru vienlaicīgu saraušanos, kas neatkarīgi no cilv. gribas notiek ritmiski visu mūžu.