patoloģisks miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā samazinātas dzīvības fiz. izpausmes un pavājināta vielmaiņa. LETARĢIJA izveidojas sakarā ar dziļu difūzu kavēšanu smadzeņu garozā un tuvākajos zemgarozas rajonos. LETARĢIJA novērojama reti, tā var būt viena no histērijas izpausmēm, var rasties pēc ārkārtīgi stipra noguruma; to iespējams izraisīt ar hipnozi. LETARĢIJA ilgst no dažām min. vai st. līdz dažām dienām, pat nedēļām. Tās dziļums var būt mainīgs. Dziļā LETARĢIJA (novērojama ļoti reti) saslimušais izskatās pēc miruša — āda bāla un auksta, acu zīlītes uz gaismu nereaģē, pulss un elpošana grūti konstatējama, trūkst reakcijas uz sāpju kairinājumiem. Pat vissmagākos LETARĢIJA stāvokļus var atšķirt no nāves gadījumiem, tāpēc dzīvu cilv. apbedīšana letarģiskā miega laikā nav iespējama. Vieglākas LETARĢIJA slimnieku var daļēji pamodināt (aktīvi iedarbojoties, viņu var pabarot, padzirdīt), tomēr, atstāts viens, slimnieks no jauna iemieg. LETARĢIJA parasti sākas pēkšņi un tāpat pēkšņi beidzas. Dzīvību LETARĢIJA neapdraud. Ārstēšana. Miers, pareiza kopšana; ārstē pamatslimību.