kopredzes (binokulārās redzes) trūkums; turklāt bieži ir pavājināts vienas acs redzes asums.

Kopredzes trūkuma un vājredzības dēļ šķielējošiem cilv. ir ierobežota profesiju izvēle. ŠĶIELĒŠANA cēloņi: refrakcijas anomālijas, pastiprināta vai pavājināta akomodācija un konverģence (spēja simetriski pagriezt abu acu ābolus uz iekšu, ja aplūkojamais priekšmets tuvinās). ŠĶIELĒŠANA rašanos var veicināt acu muskuļu līdzsvara traucējums. ŠĶIELĒŠANA var būt arī iedzimta. Izšķir paralītisko un sadraudzības ŠĶIELĒŠANA.

Paralītiskā ŠĶIELĒŠANA (sastopama reti) parādās vai nu tūlīt pēc dzimšanas, vai arī pēc galvaskausa traumām un ir atkarīga no acs muskuļu daļējas vai pilnīgas paralīzes. Agrīnas paralītiskās ŠĶIELĒŠANA cēlonis parasti ir mātes slimība grūtniecības laikā vai dzemdību trauma. Acu ābolu kustības ir ierobežotas vai pat neiespējamas. Biežāks ŠĶIELĒŠANA veids ir sadraudzības ŠĶIELĒŠANA jeb pavadšķielēšana, kad acu kustības nav ierobežotas. Tā rodas 3—4 g. vecumā sakarā ar jau minētajiem ŠĶIELĒŠANA cēloņiem, sevišķi, ja ir intensīva redzes pārpūle (bieža, ilgstoša attēlu aplūkošana, zīmēšana, televīzijas raidījumu skatīšanās). Šķielēšanu var veicināt bērnu inf. slimības, plaušu karsonis, gripa. Vēlākos mūža gados ŠĶIELĒŠANA parādās reti, gk. pēc vienas acs redzes zuduma.

Pēc tā, uz kuru pusi ir pagriezta acs, izšķir ŠĶIELĒŠANA uz iekšu, uz āru, uz augšu un uz leju (↑ attēlu). Dažreiz ŠĶIELĒŠANA uz iekšu vai uz āru kombinejas ar ŠĶIELĒŠANA uz augšu vai uz leju. Sadraudzības ŠĶIELĒŠANA gadījumā, ja pavājinājusies vienas acs redze, šķielē tikai vājāk redzošā acs. Ja acīm redzes asums vienāds, pārmaiņus šķielē gan viena, gan otra acs. ŠĶIELĒŠANA var būt pastāvīga vai periodiska (t.i., parādās uztraukuma vai noguruma brīžos). Bērni piedzimst ar nepilnīgi attīstītām tīklenes šūnu darbaspējām un tālredzīgi, tāpēc viņiem nav pietiekams redzes asums ne tuvumā, ne tālumā. Gaismas staru ietekmē attīstās nervu šūnu darbaspējas, redze kļūst normāla, un līdz 6 g. vecumam lielākajai daļai bērnu tālredzība izzūd. Ja ŠĶIELĒŠANA rodas pirmajos mūža gados, redzes asuma attīstība tiek traucēta, jo šķielējošajā acī gaismas stari nekrīt uz tīklenes centru. Jo agrāk bērns sācis šķielēt, jo vairāk attīstās vājredzība.

Ārstēšana sadalās 3 posmos: vājredzības ārstēšana; ŠĶIELĒŠANA labošana; kopredzes attīstīšana. Tikko bērnam konstatēta ŠĶIELĒŠANA, jāgriežas pie acu ārsta, kas ieteic koriģējošas brilles. Kad bērns pie brillēm pieradis, acs, kurai labāka redze, jāaizsedz, jo tad šķielējošā acs nostājas taisni un līdz ar to saņem gaismas staru normālu kairinājumu. Ja pavājināta ir abu acu redze, aizklāšanu izdara pārmaiņus, turklāt ilgāk nodarbina aci, kurai sliktāka redze.
Brilles jānēsā un acs jāaizklāj vienu vai vairākus gadus pēc ārsta norādījuma. Par redzes uzlabošanos liecina vienpusējās ŠĶIELĒŠANA parādīšanās gan vienā, gan otrā acī pārmaiņus, kā arī pārbaude pēc redzes tabulām.
ŠĶIELĒŠANA novēršanā ļoti liela nozīme ir agrīnai un sistemātiskai briļļu lietošanai. Pēc 6 g. vecuma vājredzību ārstēt ir grūti: jālieto speciāli aparāti, un ārstēšanai bieži vien nav panākumu (tādos gadījumos operācija novērš tikai kosmētisko defektu). Pēc regulāras briļļu valkāšanas apm. 1/3 bērnu ŠĶIELĒŠANA izzūd un vieglāk attīstās kopredze. Pārējos gadījumos nepieciešama operācija, kurā tiek labots acu muskuļu līdzsvars un acu stāvoklis kļūst simetrisks. Kopredzes attīstīšanai un pilnveidošanai lieto speciālu aparatūru; vingrinājumi ilgst vairākus gadus.

Profilakse. Ar abām acīm vienlaikus aplūkot tuvus priekšmetus bērns iemācās 3.—4. dzīves mēnesī. Šai laikā tas vēl neizdodas automātiski, bet prasa lielu piepūli. Tāpēc bērna redzi nedrīkst apgrūtināt, karinot rotaļlietas pie gultas vai ratiņiem. Pirmo reizi acis bērnam jāpārbauda jau līdz 1 g. vecumam, lai atklātu iedzimtas acu slimības. Ja ir pamanīti redzes traucējumi, pie acu ārsta jāgriežas jau pirmajās bērna mūža dienās. 3 g. veciem bērniem redzes pārbaude ir obligāta, jo šajā vecumā visbiežāk veidojas ŠĶIELĒŠANA un var pasliktināties redze. Tikai pēc pārbaudes bērnam var atļaut zīmēt, mācīt viņam burtus. Mācībām vislabāk noder burtu klucīši un saliekamās ābeces lielie burti. Žurnālu un grāmatu sīkais iespiedraksts rada lielu redzes piepūli. Nodarbības drīkst ilgt tikai 10—15 minūtes; starp tām jābūt pārtraukumiem. Sākot pirmo iepazīšanos ar grāmatām, jāmāca tās aplūkot pareizā (30—35 cm) attālumā, labā apgaismojumā, sēžot pie galda.
Lai nerastos ŠĶIELĒŠANA, jāierobežo televīzijas raidījumu skatīšanās, vajadzības gadījumā tā pilnīgi jānoliedz. Bērna redzes un vispārējo attīstību labvēlīgi ietekmē vecumam atbilstošs dienas režīms un fizkultūras nodarbības.