invāzijas slimības, ko ierosina vienšūnu tipa vicaiņu klases parazīti tripanosomas (Trypanosoma).

Slimo cilvēki un dzīvn. Cilv. organismā T. gambiense un T. rhodesiense (abas kustīgi, garumā izstiepti mikroorganismi ar vicu; garums 15—40 µm, platums 1,4—2 µm) ierosina Āfrikas TRIPANOSOMOZES jeb Āfrikas miega slimību, kas izplatīta Āfrikā. Pārnes cecemušas (Glossina). Sūcot invadētu cilv. un dzīvn. asinis, cecemušas iegūst tripanosomas, kas vairojas to zarnās un pēc 12—20 dienām nokļūst siekalu dziedzeros. Kopā ar siekalām mušu kodiena laikā tripanosomas iekļūst cilv. vai dzīvn. organismā.

Cilv. saslimst pēc 2—3 ned. ilga inkubācijas perioda. Slimībai raksturīgs drudzis, izsitumi, limfmezglu, aknu un liesas palielināšanās, CNS darbības traucējumi. T. rhodesiense ierosinātā TRIPANOSOMOZES parasti noris akūti un nereti beidzas ar nāvi. Mazāk bīstama ir invadēšanās ar T. gambiense, jo tā biežāk ierosina TRIPANOSOMOZES hron. formu. Amerikas TRIPANOSOMOZES, kas izplatīta Amerikā starp 40° ziemeļu un 40° dienvidu platumu, ierosina T. cruzi. To pārnēsā blaktis (Triatoma, Panstrongylus, Rhodnius). Slimība rada traucējumus gk. asinsrites sistēmā.

Galv. pasākumi cīņā ar cilv. TRIPANOSOMOZES ir saslimušo ārstēšana un pārnēsātāju iznīcināšana.