kukaiņu klases kārta; sīki līdz vidēji lieli kukaiņi. Pasaulē apm. 40 000 sugu, PSRS — vairāk nekā 2000, LPSR — apm. 360. Dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī. Daļai BLAKTIS ir smirddziedzeri. BLAKTIS sūc augu sulu. Dažas sugas ir siltasiņu dzīvn. ektoparazīti. Uz cilv. parazitē gultas BLAKTIS (Cimex lectularius). Ķermenis tai lapveidīgs, saplacināts muguras—vēdera virzienā, brūns, stipri hitinizēts, ar nelieliem spārnu aizmetņiem. Mātītes 4—6,5 mm, tēviņi 4,5—8,5 mm gari. Dzīvo sienu un mēbeļu spraugās un plaisās, aiz tapetēm, gleznām, spoguļiem, sienu paklājiem, elektriskajām ierīcēm u.tml. Apaugļota mātīte izdēj apm. 200 olu, pa 2—3 dienā. Pēc apm. 22 dienām izšķiļas pieaugušām BLAKTIS līdzīgi kāpuri, kas 6—8 nedēļās, pārdzīvojot 5 attīstības stadijas, kļūst pieauguši. Katrā attīstības stadijā gultas BLAKTIS vismaz vienreiz sūc asinis. Kāpuri SŪC dažas min., mātīte — apm. 15 min. un šajā laikā uzņem 0,3—7 mg asiņu. Pieaugušas BLAKTIS dzīvo apm. 14 mēn. Tās var ilgi saglabāt un pārnēsāt mēra, salmoneložu un atgulās tīfa ierosinātājus. BLA Apkarošana. BLAKTIS vairošanās vietas divreiz (ar 7—10 dienu starplaiku) apstrādā ar 3% hlorofosa šķīdumu ūdenī (75—100 ml uz 1m2) vai aerosola preparātiem «Hlorofoss», «Dihlofoss» saskaņā ar tiem pievienoto instrukciju.