Apdzīvotās vietās rodas gan sausie, gan šķidrie atkritumi. Sausos atkritumus veido sadzīves atkritumi, ielu saslaukas, rūpnīcu atkritumi u.c. Pie šķidrajiem atkritumiem pieder netīrumu ūdeņi (fekālijas, urīns, mazgāšanas ūdeņi u.c.), rūpnīcu notekūdeņi, atmosfēras ūdeņi. Sauso un šķidro atkritumu savlaicīga savākšana un utilizācija ir svarīgs san. epid. pasākums. Sausos atkritumus apdzīvotās vietās savāc speciālos konteineros. Vairākstāvu dzīvojamās mājās ierīko atkritumu novadcaurules. Sausos atkritumus izved ar speciāliem transporta līdz., vai nu tajos izberot pilnos konteinerus, vai arī izvedot piepildītos konteinerus un to vietā atstājot tukšus un tīrus. Ja atkritumus nesavāc ik dienas no dzīvokļiem, konteineri jāiztīra ik pēc 2—3 dienām. Sauso atkritumu likvidēšanā izmanto dažādus paņēmienus — biotermisko, izvešanu uz speciālām izgāztuvēm, dedzināšanu utt. Biotermisko paņēmienu lieto, lauku apdzīvotās vietās ierīkojot komposta kaudzes. Līdzenā laukumā izrok padziļinājumu, ko piepilda ar māliem; mālus noblietē, gar malām izveidojot grāvīti. Uz sagatavotā laukuma liek kārtām 10—15 cm biezu kompostmateriāla (kūdras vai dārza zemes) slāni un atkritumu slāni, izveidojot līdz 1,5 m augstu komposta kaudzi. Darbojoties termofiliem mikroorganismiem, kompostā intensīvi noris bioķīmiski procesi un t° sasniedz 50— 70°. Organiskās vielas mineralizējas, bet patogēnie mikroorganismi un helmintu olas aiziet bojā. Kad komposts nogatavojies, kas atkarībā no klimata apstākļiem notiek 3—12 mēnešos, ar to mēslo dārzus. Atkritumu likvidēšanai iekārto arī izgāztuves — ne tuvāk par 0,5 km no apdzīvotām vietām. Atkritumi tajās tiek mehāniski šķiroti, utilizējamās sastāvdaļas atlasītas; to izdara strādnieki piemērotos darba tērpos. Pārējo kompostē. Viens no higiēniskākiem sauso atkritumu likvidēšanas paņēmieniem ir to sadedzināšana speciālās krāsnīs. Šķidro atkritumu savākšanai un likvidēšanai izmanto 2 galv. paņēmienus — kanalizāciju un izvešanu. Higiēniskākā atkritumu savākšanas un likvidēšanas sistēma ir kanalizācija, kur atkritumi tiek tūlīt savākti to rašanās vietā un aizvadīti pa caurulēm, kas ieraktas dziļi zemē. Izvešanas sistēmā ir šādi elementi: 1) netīrumu uztvērēji — atejas, mazgāšanas ūdeņu savāktuves, 2) transports izvešanai un 3) atkritumu dezinficēšanas un utilizācijas ierīces. Mazgājamo ūdeņu savākšanai rok speciālas bedres, virs kurām ierīko kastes ar sietu cieto daļiņu uztveršanai. Šādas tvertnes regulāri tīra, izvedot uzkrājušos netīrumus. Atkritumus izved ar speciālām pneimatiskām asenizācijas autocisternām, kas netīrumus iesūc pa īpašām netīrumu bedrēs iegremdētām caurulēm. Pēc tam tos izved ārpus apdzīvotām vietām un padara nekaitīgus ar augsnes metodi asenizācijas un aparšanas laukos. Asenizācijas laukus sadala 4 daļās, kuras pēc kārtas aplej ar šķidriem atkritumiem un tālāk izmanto lauks, kultūru audzēšanai. Aparšanas laukus lauks-ā neizmanto; izgāztos netīrumus tūlīt iear aizsargtērpos ģērbti strādnieki.