Katrā dzīvojamā, sab. vai rūpniecības ēkā, tāpat arī vietās, kur īslaicīgi uzturas vai strādā cilvēki, ir jābūt atejām. ATEJA jāiekārto tā, lai atkritumi nepiesārņotu gaisu, augsni un pazemes ūdeņus un tiem nevarētu piekļūt mušas. Šīm prasībām vislabāk atbilst skalojamās ATEJA jeb klozeti un sausās ATEJA, ko iekārto ēkās. No higiēnas viedokļa labākās ir skalojamās ATEJA, bet tās var iekārtot tikai tur, kur ir ūdensvads un kanalizācija. Sausās ATEJA ierīko telpās pie ēku ārējām sienām. Tajās atkritumi pa speciālu cauruli nonāk atkritumu savājcējtvertnē. Tvertnes pamatam un sienām jābūt no ūdens necaurlaidīga materiāla, tai apkārt izklāj 30—40 cm biezu māla slāni; atkritumu tīrīšanas lūku iekārto blīvi noslēdzamu. Tvertnē jāierīko ventilācijas kanāls, ko novieto blakus krāsns dūmvadam,, — gaiss tajā sasilst, un rodas velkme; kanāla atveri ierīko virs jumta. Plaši vēl sastopamas ATEJA sētās. Tās jāierīko vismaz 20 m attālumā no dzīvojamās ēkas. Bedri iekārto atbilstoši iepriekš aprakstītajiem noteikumiem, tās tilpumu aprēķina pēc cilvēku skaita un ATEJA tīrīšanas biežuma; ja tās tilpums ir 0,2 m3 uz katru cilv., pietiekami to tīrīt 1—2 reizes gadā. ATEJA sienām jābūt blīvām, bez spraugām, un atverei jābūt blīvi noslēdzamai. Sab. vairākvietīgās sausās bedru ATEJA iekārto cilvēku pulcēšanās vietās, kur nav kanalizācijas, piem., tirgos, stacijās, parkos. Siltā gadalaikā atkritumus ik dienas apber ar hlorkaļķiem, bet grīdas mazgā ar 1% hlorkaļķu šķīdumu.