— jauns slimības perēklis, kas veidojas primārā slimības procesa vietai attālos audos vai orgānos, patol. materiālam pārvietojoties (metastazējoties) pa limfvadiem un asinsvadiem. Metastazēties mēdz šūnas, kas vāji saistītas savā starpā un spēj amēbveidīgi pārvietoties, — virulentas baktērijas, audzēju šūnas. Metastazēšanos veicina šūnu biol. un fermentatīvā aktivitāte, organisma fiziol. kustības, imūnbioloģisko spēju pavājināšanās. Patol. materiāls pa audu spraugām vispirms nonāk limfvados vai sīkos asinsvados. Limfas plūsma limfmezglos ir palēnināta, un tas veicina patol. materiāla izsēšanos vispirms tuvākajos, pēc tam tālākajos limfmezglos. Pa lielo limfvadu patol. materiāls tālāk nonāk asinīs, kas to iznēsā pa visu organismu. Metastazēšanās notiek arī pa serozajiem apvalkiem, kas klāj dobumus (inf. vēdera dobumā), vai tiešā saskarē starp patol. procesu un veseliem audiem — implantācijas riesums (vēzis no apakšlūpas uz augšlūpu). Ne katrs organismā cirkulējošs mikroorganisms vai audzēja šūnā rada riesums, svarīga nozīme ir audu uzņēmībai pret svešo faktoru un organisma pretestībai. riesums parasti saglabā ieros. īpašības, pēc tās var konstatēt primāro slimības procesu. Par riesums nepareizi uzskata dažādu ķīm. vielu — kaļķa, ogļu putekļu nogulsnējumus audos (silikoze, antrakoze).