labd. muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļš, ar pacietu konsistenci. Cēlonis var būt traucējumi embrionālās attīstības gaitā, dzemdes MIOMA gadījumos — iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi. MIOMA attīstās gan no gludās muskulatūras (leiomioma), gan no šķērssvītru muskulatūras (rabdomioma). Leiomioma var rasties izvadorgānos, dzimumorgānos (īpaši dzemdē). kuņģa un zarnu sienās. Rabdomioma ir ļoti reta, reizēm sastopama sirds muskulatūrā. Ja MIOMA daudz saistaudu elementu, to sauc par fibromiomu. MIOMA var radīt nopietnus traucējumus organismā (asiņošana, mazasinība, zarnu aizsprostojums) vai pārveidoties ļaund. audzējā (sarkoma), tāpēc nepieciešama radikāla ārstēšana — operācija. Nereti vajadzīga dzemdes amputācija, kuņģa vai zarnu rezekcija, reizēm (virspusēja MIOMA) var aprobežoties ar audzēja izlobīšanu.