ļaundabīgs saistaudu audzējs. Cēloņi: traumas, hron. iekaisumi, embrionālie aizmetņi, kas palikuši audos organisma attīstības traucējumu rezultātā. Nereti slimo jauni cilv., sievietes retāk nekā vīrieši. Plašāk izplatīta kaulu SARKOMA (↑ kaulu audzēji). Mīksto audu SARKOMA sastopama retāk. Tā biežāk veidojas muskuļaudos. Parasti tiek skarta augšstilba muskulatūra, retāk iegurņa un plecu joslas vai muguras muskulatūra. Šī SARKOMA ātri progresē, var sasniegt lielus apmērus. Tās raksturīga īpašība — atkārtota augšana iepriekšējā vietā pēc operācijas. Šos audzējus grūti laikā pamanīt, jo tie bieži vien nerada nekādus jūtamus traucējumus. Viena no mīksto audu SARKOMA — fibrosarkoma — satur diezgan daudz saistaudu un nav c» c tik ļaundabīga — aug un izplatās lēni. Vēdera dobuma SARKOMA skar vēdera dobuma mugurējās daļas (retroperitoneālās telpas) audus. īpašu vietu ļaund. audzēju vidū ieņem asinsrades orgānu SARKOMA, kas biežāk skar limfmezglus (↑ limfātiskās sistēmas ļaundabīgie audzēji). Ārstēšanu nosaka SARKOMA raksturs. Staru terapiju lieto samērā reti, izņēmums ir limfosarkoma, ari acs dobuma SARKOMA . Pēdējos 15—20 g. plašāk lieto ķīm. preparātus, pievadot tos tieši audzējam. Galv. nozīme ir ķir. metodēm. Nereti jāizdara plašas operācijas, papildus lietojot ķīm. un staru terapiju. Profilakse. Laikus jāārstē dažādi sasitumi, asinsizplūdumi audos, kā arī jebkurš iekaisuma process kaulos, muskuļos vai limfātiskajā sistēmā (ilgstoši palielināti limfmezgli jāoperē).