laikposms no organisma dzimšanas līdz nāvei. Tas var būt ļoti dažāds. Izšķir vidējo MŪŽA ILGUMS, kas aprēķināts no noteikta indivīdu skaita, un potenciālo MŪŽA ILGUMS, ko sasniedz labvēlīgos apstākļos. MŪŽA ILGUMS ierobežo novecošana. Vienšūnas augu un dzīvn. MŪŽA ILGUMS bieži vien ir tikai dažas st. Daudzšūnu dzīvē izšķir progresīvo fāzi, brieduma fāzi un regresīvo fāzi. Cilv. vidējais MŪŽA ILGUMS ir nepastāvīgs lielums, jo atkarīgs ne tik daudz no bioloģiskiem, cik no sociāliem faktoriem. Eiropā 16. gs. cilv. vidējais MŪŽA ILGUMS bija 21 g., 17. gs. — 26 g., 18. gs. — 34 g., bet 20. gs. sākumā sasniedza 50 g. Cariskajā Krievijā 20. gs. sākumā cilv. vidējais MŪŽA ILGUMS bija 32 g., bet mūsdienās PSRS — 70 g. MŪŽA ILGUMS pagarināšanās saistīta ar med. apkalpošanas uzlabošanos, medicīnas sasniegumiem jaunu ārstn. vielu ieviešanā (antibiotikas u.c), kā arī ar dzīves līmeņa paaugstināšanos.