ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI
var būt labdabīgi un ļaundabīgi.
To cēloņi: hron. iekaisums, kas ilgstoši kairina gļotādu, tādējādi ietekmēdams audu reaktivitāti. Iekaisušās elpvada un bronhu epitēlijšūnas zaudē skropstiņas, tāpēc sīkie svešķermeņi un kaitīgās vielas fiksējas gļotādā un rada tur lokālas pārmaiņas, kas noteiktos apstākļos var veicināt audzēja attīstību.
Labdabīgie ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI ir samērā reti. No ļaundabīgajiem ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI biežāk sastopams vēzis. Elpošanas orgānos, sevišķi plaušās, var būt arī sekundārie audzēji — metastāzes no citu orgānu ļaund. audzējiem, Viens no pirmajiem elpošanas ceļu ( balsenes, elpvada, bronhu) gļotādas audzēju simptomiem ir klepus, nereti ar asiņainām krēpām.
Plaušu vēža izcelsmi veicina smēķēšana. Smēķētāji ar to saslimst 10— 12 reižu biežāk nekā nesmēķētāji, jo tabakas un cigarešu papīra degšanas produktos atrodas ļoti aktīva kancerogena viela — benzpirens, kas, ilgstoši iedarbojoties, bojā elpošanas ceļu gļotādu. Tabakas dūmos atrasts arī radioaktīvais polonijs (210 Po); tas ir apm. 300 reižu aktīvāks par urānu, spēj ļoti ātri fiksēties bronhu sienā un radīt ilgstoša kairinājuma perēkli. Šādās bojājuma vietās var uzkrāties dažādi svešķermeņi, ķīm. savienojumi un kancerogēnās vielas. Bez tam kaitīgas pārmaiņas rada arī pašu tabakas dūmu kairinošā iedarbība.
Smēķētāju hron. bronhīta izraisītās pārmaiņas bronhu sienās ilgākā laikā rada bronhu deformācijas, kas, gan būdamas nelielas, tomēr veicina inficētā sekrēta un tabakas darvas produktu uzkrāšanos bronhos, palielinot kaitīgo vielu kairinošo iedarbību uz gļotādu. Visi šie faktori kopā ierosina ļaund. audzēja rašanos. Plaušu vēzim jau attīstības sākumā raksturīga atkārtota t paaugstināšanās (nereti to uzskata par saaukstēšanās vai gripas simptomu) sakarā ar bronhu nosprostojumu un iekaisuma rašanos plaušu daļā aiz nosprostojuma. Samērā raksturīgs simptoms ir asins piejaukums krēpās, lai gan tas var būt arī citām plaušu slimībām. Katrā ziņā pēc šā simptoma parādīšanās (arī tad, ja asins piejaukums ir niecīgs un īslaicīgs) nepieciešama tūlītēja specializēta un kvalificēta izmeklēšana, kas noskaidrotu plaušu asiņošanas cēloni.
Balsenes audzēji rada balss aizsmakumu un sausu, kairinošu klepu. Deguna blakusdobumu audzēju galv. cēlonis ir ilgstoši, strutojoši šo dobumu iekaisumi. Raksturīgas pazīmes — gļotaini, strutaini izdalījumi no deguna, bieži ar asins piejaukumu, ožas zudums, attiecīgās nāss aizsprostojums.
Vienīgā radikālā ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI ārstēšanas metode ir ķir. operācija, ko nereti kombinē ar staru un ķīm. terapiju. Lai ārstēšana būtu sekmīga, ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI laikus jākonstatē.
Profilakse. Smēķēšanas atmešana un tās aizliegšana sab. vietās; cīņa pret atmosfēras piesārņošanu ar fabriku un dzīvojamo māju, kurtuvju un "degošu atkritumu izgāztuvju dūmiem, azbesta, cementa u.c. putekļiem, iekšdedzes motoru izplūdes gāzēm, naftas un dabasgāzes nepilnīgas sadegšanas produktiem. Regulāras profilaktiskās fluorogrāfiskās pārbaudes vismaz reizi gadā visiem iedz. pēc 35 g. vecuma. Griezties pie ārsta visos gadījumos, kad nepamatoti paaugstinās t, parādās sauss, kairinošs klepus vai asinis krēpās.
To cēloņi: hron. iekaisums, kas ilgstoši kairina gļotādu, tādējādi ietekmēdams audu reaktivitāti. Iekaisušās elpvada un bronhu epitēlijšūnas zaudē skropstiņas, tāpēc sīkie svešķermeņi un kaitīgās vielas fiksējas gļotādā un rada tur lokālas pārmaiņas, kas noteiktos apstākļos var veicināt audzēja attīstību.
Labdabīgie ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI ir samērā reti. No ļaundabīgajiem ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI biežāk sastopams vēzis. Elpošanas orgānos, sevišķi plaušās, var būt arī sekundārie audzēji — metastāzes no citu orgānu ļaund. audzējiem, Viens no pirmajiem elpošanas ceļu ( balsenes, elpvada, bronhu) gļotādas audzēju simptomiem ir klepus, nereti ar asiņainām krēpām.
Plaušu vēža izcelsmi veicina smēķēšana. Smēķētāji ar to saslimst 10— 12 reižu biežāk nekā nesmēķētāji, jo tabakas un cigarešu papīra degšanas produktos atrodas ļoti aktīva kancerogena viela — benzpirens, kas, ilgstoši iedarbojoties, bojā elpošanas ceļu gļotādu. Tabakas dūmos atrasts arī radioaktīvais polonijs (210 Po); tas ir apm. 300 reižu aktīvāks par urānu, spēj ļoti ātri fiksēties bronhu sienā un radīt ilgstoša kairinājuma perēkli. Šādās bojājuma vietās var uzkrāties dažādi svešķermeņi, ķīm. savienojumi un kancerogēnās vielas. Bez tam kaitīgas pārmaiņas rada arī pašu tabakas dūmu kairinošā iedarbība.
Smēķētāju hron. bronhīta izraisītās pārmaiņas bronhu sienās ilgākā laikā rada bronhu deformācijas, kas, gan būdamas nelielas, tomēr veicina inficētā sekrēta un tabakas darvas produktu uzkrāšanos bronhos, palielinot kaitīgo vielu kairinošo iedarbību uz gļotādu. Visi šie faktori kopā ierosina ļaund. audzēja rašanos. Plaušu vēzim jau attīstības sākumā raksturīga atkārtota t paaugstināšanās (nereti to uzskata par saaukstēšanās vai gripas simptomu) sakarā ar bronhu nosprostojumu un iekaisuma rašanos plaušu daļā aiz nosprostojuma. Samērā raksturīgs simptoms ir asins piejaukums krēpās, lai gan tas var būt arī citām plaušu slimībām. Katrā ziņā pēc šā simptoma parādīšanās (arī tad, ja asins piejaukums ir niecīgs un īslaicīgs) nepieciešama tūlītēja specializēta un kvalificēta izmeklēšana, kas noskaidrotu plaušu asiņošanas cēloni.
Balsenes audzēji rada balss aizsmakumu un sausu, kairinošu klepu. Deguna blakusdobumu audzēju galv. cēlonis ir ilgstoši, strutojoši šo dobumu iekaisumi. Raksturīgas pazīmes — gļotaini, strutaini izdalījumi no deguna, bieži ar asins piejaukumu, ožas zudums, attiecīgās nāss aizsprostojums.
Vienīgā radikālā ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI ārstēšanas metode ir ķir. operācija, ko nereti kombinē ar staru un ķīm. terapiju. Lai ārstēšana būtu sekmīga, ELPOŠANAS ORGĀNU AUDZĒJI laikus jākonstatē.
Profilakse. Smēķēšanas atmešana un tās aizliegšana sab. vietās; cīņa pret atmosfēras piesārņošanu ar fabriku un dzīvojamo māju, kurtuvju un "degošu atkritumu izgāztuvju dūmiem, azbesta, cementa u.c. putekļiem, iekšdedzes motoru izplūdes gāzēm, naftas un dabasgāzes nepilnīgas sadegšanas produktiem. Regulāras profilaktiskās fluorogrāfiskās pārbaudes vismaz reizi gadā visiem iedz. pēc 35 g. vecuma. Griezties pie ārsta visos gadījumos, kad nepamatoti paaugstinās t, parādās sauss, kairinošs klepus vai asinis krēpās.
2014-04-10 17:12:16
R.
vaij deguna audzejs draud dzivibaij
Komentāri: 1 no 1