—- ļaund. lūpas audzējs.

Ļaund. audzēju vidū tas ir 6.—7. vietā. Slimo gandrīz tikai vīrieši 40—60 g. vecumā, gk. ar apakšlūpas vēzi. Sievietēm biežāk sastopams augšlūpas vēzis. LŪPAS VĒZIS attīstību veicina saules stari, atmosfēras spiediena svārstības, meh. traumas, smēķēšana, mutes dobuma higiēnas neievērošana, lūpu epitēlija atrofija vecumā.

Īsto LŪPAS VĒZIS sākumu grūti noteikt, jo 92% gadījumu tas attīstās no vēždraudes formas, kas veidojas vairākus mēn. vai gadus. Reti LŪPAS VĒZIS attīstās uz veselas lūpas īsā laikā — pēc traumas ar aizkavētu dzīšanu. Izšķir 2 vēždraudes formas.
Proliferatīvā forma — epitēlija slānis pakāpeniski sabiezē, zaudē spīdumu, kļūst bāls, sauss, plaisā, lobās, veidojas difūza diskeratoze (atgriezenisks process). Ja neārstē, uz tās fona attīstās norobežoti epitēlija proliferācijas laukumi — lokālas diskeratozes jeb leikoplakijas (neatgriezenisks process).
Destruktīvā forma — epitēlija plīsums, erozija, čūla. LŪPAS VĒZIS sākumstadijā ir apaļš, nesāpīgs, ciets audu sabiezējums ar nenorobežotām, paaugstinātām, nelīdzenām malām; tā centrā ir čūliņa, kuras izdalījumi sacietē, veidojot garoziņu. Vēlākajās stadijās process skar arī dziļākos audus.

LŪPAS VĒZIS ārstē, kombinējot ķirurģisko un staru terapiju.

Profilakse. Jānovērš kaitīgo faktoru iedarbība, laikus radikāli jāārstē vēždraudes slimības.