viens no galvenajiem ikdienas uzturlīdzekļiem.

MAIZE cepšanai izmanto rudzu, miežu un kviešu miltus, ūdeni, raugu, sāli, pievienojot cukuru, pienu, augu un dzīvn. taukus, olas, rozīnes, garšvielas. MAIZE ir 5—7% olbv., 42,5—50,3% ogļhidrātu, 0,75—2,3% tauku, minerālvielas (fosfors, kalcijs, dzelzs), daudz B grupas vit. (MAIZE ķīm. sastāvu ↑ raksta uzturs 8. tabulā).

Maizei ir liela enerģētiskā vērtība. 100 g rudzu MAIZE dod 850 kJ (204 kcal), bet 1. šķiras kviešu MAIZE — 1000 kJ (240 kcal). MAIZE uzturvērtība ir atkarīga no miltu uzturvērtības, kā arī no MAIZE kvalitātes. Lielāka biol. vērtība ir rupja maluma miltu MAIZE, tajā ir vairāk minerālvielu un B grupas vit. Turklāt, ēdot šādu MAIZE, tiek stiprināti zobi un smaganas; šķiedrviela veicina normālu zarnu darbību. Taču organismā labāk izmantojas augstāko šķiru miltu MAIZE (baltmaize, saldskābmaize), jo tajā mazāk šķiedrvielas. Labas kvalitātes MAIZE ir poraina, ar patīkamu smaržu, ne pārāk sāļa, ar samērīgu ūdens daudzumu.

Poraina MAIZE tiek sagremota daudz labāk nekā blīva MAIZE, jo gremošanas sulas piekļūst lielākai MAIZE virsmai. Slikti tiek sagremota MAIZE, kam ir liels mitruma daudzums un palielināts skābums. MAIZE veicina gremošanas sulu bagātīgu izdalīšanos, kā arī nodrošina nepieciešamo barības tilpumu. MAIZE diennakts deva ir 300—500 g. Uzturā noteikti jālieto MAIZE, kas cepta no zemāko šķiru miltiem; apm. pusei diennakts MAIZE devas jābūt augstākās šķiras miltu maizei. Uzglabā slēgtā traukā vai celofāna maisiņā.