baktēriju vīrusi, plaši izplatīti dabā visur, kur ir baktērijas, — augsnē, ūdenī, cilv. un dzīvn. organismā. BAKTERIOFĀGI vairojas baktēriju šūnās un izšķīdina tās. Šī parādība — bakteriofāgija — labi novērojama, ja baktērijas kultivē mākslīgās barotnēs. BAKTERIOFĀGI saskatāmi tikai elektronmikroskopā. Vairākumam BAKTERIOFĀGI raksturīga bungvālīšu forma (ar galvu un astesdaļu). Paplašinātā galvasdaļa sastāv no ribonukleīnskābes (RNS) vai dezoksiribonukleīnskābes (DNS) un olbv. apvalka. BAKTERIOFĀGI iedarbība uz baktērijām ir šauri specifiska — katrai baktēriju sugai un katram šās sugas celmam ir savi īpaši BAKTERIOFĀGI, kas to iznīcina un kas nespēj vairoties citos celmos. Izmantojot šo BAKTERIOFĀGI īpašību, iespējams ar zināmiem BAKTERIOFĀGI atklāt slimības ierosu, piem., dažādos dizentērijas vai vēdertīfa nūjiņu tipus; tam ir svarīga nozīme šo slimību diagnostikā un epidemioloģijā. BAKTERIOFĀGI lietoti arī inf. slimību profilaksē, piem., dzeramā ūdens dezinfekcijai, lai novērstu holeras epidēmiju, vai iekšķīgi, lai pasargātu no dizentērijas.