zinātne, kas pētī inf. slimību rašanās un izplatīšanās objektīvās likumsakarības cilv. kolektīvā, kā arī šo slimību profilakses un likvidēšanas metodes. EPIDEMIOLOĢIJA galv. teorētiskais pamats ir mācība par epidēmisko procesu, kura pētī inf. avotu, inf. pārnešanas mehānismu, cilv. uzņēmību pret inf. slimībām, transmisīvo slimību inf. perēkļus dabā, sociālo faktoru ietekmi uz epidēmiskā procesa intensitāti, vispārējus inf. slimību profilakses un likvidēšanas paņēmienus. EPIDEMIOLOĢIJA iedala vispārīgajā, kas pētī vispārīgās epidēmiskā procesa likumsakarības, kā arī likvidēšanas un profilakses paņēmienus, un speciālajā, kas aplūko šos jautājumus attiecībā uz atsevišķām inf. slimībām. EPIDEMIOLOĢIJA cieši saistīta ar mikrobioloģiju, virusoloģiju, parazitoloģiju, imunoloģiju, higiēnu u.c. zinātnēm. Mūsdienu med. literatūrā terminu EPIDEMIOLOĢIJA attiecina arī uz plaši izplatītām neinfekciozām slimībām (sirds un asinsvadu, psih. u.c. slimībām).