cauruļveida pāra dzimumorgāns, kas atrodas sievietes mazajā iegurnī plato dzemdes saišu augšējā brīvajā malā sāņus no dzemdes (↑ attēlu rakstā dzemde). OLVADS parasti ir 10—12 cm garš. Tā viens gals atveras dzemdes dobumā (atveres diametrs apm. 1 mm), bet otrs (piltuvveidīgi paplašināts, ar bārkstainām malām) — vēderplēves dobumā tuvu olnīcu augšgalam (atveres diametrs līdz 2 mm). Tādējādi vēderplēves dobums sievietei nav noslēgts, bet caur OLVADS, dzemdi un maksti savienojas ar ārējo vidi. OLVADS sienai ir 3 kārtas. Arējā kārta ir serozais apvalks, ko veido vēderplēve; vidējā ir muskuļkārta, kas sastāv no ārējā gareniskā un iekšējā cirkulārā slāņa; iekšējā kārta — gļotāda veido gareniskas krokas, kas OLVADS lielākajā daļā ir stipri augstas un zarotas. Gļotādas epitēlijs ir divrindu skropstiņepitēlijs, kura skropstiņas kustas dzemdes virzienā, uzturot šķidruma plūsmu pa OLVADS uz dzemdi. Tādā virzienā pārvietojas arī pēc ovulācijas no vēderplēves dobuma OLVADS nonākusi olšūna. OLVADS notiek apaugļošanās, jo spermatozoīds, kas virzās pretēji šķidruma plūsmai, nāk pretim olšūnai. Apaugļotā olšūna turpina pārvietošanos pa OLVADS un pēc dažām dienām nonāk dzemdē, kur ieligzdojas. Patol. gadījumos, kad traucēta apaugļotās olšūnas pārvietošanās, ieligzdošanās var notikt OLVADS sienā (↑ ārpusdzemdes grūtniecība).