vīrišķā dzimumšūna; kustīga, apm. 60 µm gara pavedienveida šūna, kurai izšķir galviņu, kakliņu un astīti.

Gandrīz visu galviņu aizņem kodols; tas satur tēva ģenētisko informāciju, kas apaugļošanas laikā tiek nodota pēctecim. Kodolam priekšā atrodas akrosoma (apaugļošanas laikā šķīdina olšūnas apvalkus). Kakliņā atrodas 2 centriolas. Astīte veido SPERMATOZOĪDS lielāko daļu. Tai viļņveidīgi kustoties, SPERMATOZOĪDS pārvietojas (ātrums 2—3 mm/min.). Pa visu astīti stiepjas astītes pavediens, ap kuru kakliņam tuvākajā daļā spirālveida novietoti mitohondriji, kas dod enerģiju SPERMATOZOĪDS kustībām.

SPERMATOZOĪDS mūža ilgums un kustīgums palielinās sārmainā, bet samazinās skābā vidē. SPERMATOZOĪDS attīstība — spermatoģenēze notiek sēkliniekos no pubertātes (14—15 g. vecumā) līdz sirmam vecumam. Katra dzimumakta laikā sievietes dzimumceļos caurmērā tiek ievadīti 200—300 milj. SPERMATOZOĪDS, kaut gan olšūnas apaugļošanai nepieciešams tikai viens.