grūtniecības izbeigšanās līdz 28 ned., kad auglis ārpus mātes organisma nav dzīvotspējīgs.

Izšķir spontānu abortu, ja grūtniecība izbeidzas bez iejaukšanās, un mākslīgu ”, ja grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem.

Spontāna ABORTS cēloņi var būt dzemdes attīstības traucējumi un nepareiza dzemdes guļa, dzimumorgānu iekaisumi, dzemdes un olnīcu audzēji, olnīcu darbības traucējumi, infantilisms, kā arī akūtas inf. slimības (vēdertīfs, malārija, masaliņas, gripa). hron. inf. slimības (sifiliss, tbc, toksoplazmoze). asinsrites sistēmas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
Spontānu ABORTS var radīt arī akūta un hron. saindēšanās (piem., ar alkoholu, nikotīnu, dzīvsudrabu, mangānu, benzīnu), hipovitaminozes (gk. ABORTS un E vit. trūkums), psih. un meh. traumas, kā arī vairākkārtējs ABORTS.
Spontāns ABORTS sākas ar nelielām lēkmjveida sāpēm vēdera lejasdaļā un krustos, niecīgā daudzumā parādās asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem (draudošs ABORTS). dzemdes kontrakcijām pastiprinoties, auglis daļēji atdalās no dzemdes sienas (sācies ABORTS); par to liecina sāpju un asiņošanas pastiprināšanās. Ja slimnieci nekavējoties nogādā slimnīcā un sāk ārstēt (pilnīgs fiz. un psih. miers, hormonu preparāti, A un E vit. u.c.), grūtniecību iespējams saglabāt.
Ja laikus nesniedz palīdzību, augļa atdalīšanās no dzemdes sienas turpinās, auglis un daļa placentas izdalās no dzemdes dobuma (nepilnīgs ABORTS) un sākas ļoti stipra asiņošana.
Lai sievietei glābtu dzīvību (draud noasiņošana), viņa nekavējoties jānogādā slimnīcā. Retos ABORTS gadījumos auglis no dzemdes dobuma izdalās pilnīgi un asiņošana jūtami samazinās vai pat pilnīgi izbeidzas. Tomēr arī tad nekavējoties jāgriežas pie ārsta, jo pat nelielas placentas paliekas dzemdes dobumā var kļūt par smaga iekaisuma un atkārtotas asiņošanas cēloni.

profilakse. Jārūpējas par vispārēju veselības nostiprināšanu jau meitenes gados. inf. slimību novēršanu. pareiza ārstēšana, pilnvērtīgs uzturs, norūdīšanās, it īpaši pubertātes periodā, ir svarīgi priekšnoteikumi normālai grūtniecības norisei.
Ja grūtniecība nav vēlama, jālieto ginekologa ieteiktie pretapaugļošanās līdzekļi. grūtniecībai iestājoties, nekavējoties jāgriežas sieviešu konsultācijā, kurā grūtnieci vispusīgi izmeklē un, ja ne pieciešams, jau laikus ārstē.

Mākslīgu ABORTS, kas izdarīts ārstniecības iestādē, sauc par med. un legālu ABORTS. 1984.gada informācjia. PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1955. g. 23. nov. dekrēts «Par aborta aizlieguma atcelšanu» dod iespēju katrai sievietei pārtraukt grūtniecību līdz 12. ned., bet tikai ārstn. iestādēs un tad, ja tas nekaitē sieviete veselībai.

Ja grūtniecība ir ilgāka par 12 ned., ārstn. iestādē ABORTS izdari tikai tad, ja grūtniecības turpināšanā; apdraud sievietes veselību (aktīva: tbc formas, dažas asinsrites sistēma: slimības, asins slimības u.c.). Mākslīgs ABORTS var kaitēt sievietes veselībai piem., var radīt iekaisumu, menstruālā cikla traucējumus, veicināt audzēja attīstību dzimumorgānos, izraisīt turpmāku neauglību, spontānus ABORTS vai priekšlaicīgas dzemdības. Nereti pēc vairākkārtējiem mākslīgiem ABORTS vai izveidoties iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas darbības traucējumi. Sievietēm, kam bijuši ABORTS biežāk rodas sarežģījumi dzemdībās, augļa asfiksija, kā arī asiņošana pēcdzemdību periodā.

Mākslīgs ABORTS, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstn. iestādes, ir krimināls ABORTS. Pēc šādas grūtniecības pārtraukšanas vai pat tikai pēc mēģinājuma izdarīt ABORTS parasti rodas sarežģījumi, kas izraisa ļoti smagus veselības traucējumus; nereti tie ir pat nāves cēlonis. Var rasties dzemdes kakla un dzemdes sienu bojājumi, asiņošana, kā arī sepse (ja inf. nokļūst asinīs). Tās sākuma pazīmes — t paaugstināšanās, drebuļi, slikta dūša un vemšana, galvassāpes, asiņaini vai gļotaini strutaini izdalījumi no dzimumceļiem.
Ja šādos gadījumos laikā netiek sniegta med. palīdzība ārstn. iestādē, sievietes dzīvību nereti glābt vairs neizdodas. Tāpat, ja lietoti dažādi medikamenti, lai pārtrauktu grūtniecību, var rasties organisma saindēšanās; tie izraisa pārmaiņas ne vien dzimumorgānos (olnīcās), bet arī aknās, nierēs u.c. orgānos, turklāt tās bieži vien ir neatgriezeniskas.

Cilvēki, kas izdara vai cenšas izdarīt mākslīgus ABORTS ārpus slimnīcas, tiek saukti pie kriminālatbildības 1984.gada informācjia.(LPSR Kriminālkodeksa 113. un 114. pants).