deguna dobuma gļotādas iekaisums.

IESNAS var būt akūtas un hroniskas. īpaši nošķir vēl alerģiskās IESNAS, vazomotoriskās jeb neirogēnās IESNAS un ozēnu (smakojošās IESNAS).

Akūto IESNAS cēlonis ir gk. vīrusi, retāk streptokoki. stafilokoki, pneimokoki u.c.; veicinošs faktors — saaukstēšanās. Sākumstadijai raksturīga sausuma, karstuma, spiediena sajūta degunā, galvassāpes, šķaudīšana, asarošana, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas traucējumi, balss tembra maiņa. Vēlāk no deguna izdalās ļoti daudz ūdeņaina vai ūdeņaini gļotaina šķidruma, bet pašsajūta uzlabojas. Slimības beigu posmā izdalījumu daudzums samazinās un tie kļūst strutaini.
IESNAS parasti ilgst 7—10 dienas. Akūtās IESNAS sevišķi bīstamas zīdaiņiem, jo traucē zīšanu, kā arī var izraisīt vidusauss iekaisumu; inf. var izplatīties arī uz balseni, bronhiem, plaušām.

Ārstēšana. Sākumā lieto sviedrēšanās vai t pazeminātājus līdz., kā arī karstas kāju peldes, sinepju plāksterus uz pēdām, degunā pilina asinsvadu sašaurinātājus līdz. Komplikāciju gadījumā lieto antibiotikas.

profilaksē galvenais ir norūdīšanās.

Hroniskās IESNAS iedala vienkāršajās jeb katarālajās, hipertrofiskajās jeb hiperplastiskajās (raksturīga deguna gļotādas sabiezēšana) un atrofiskajās (deguna gļotāda kļūst plāna). Cēloņi — neizārstētas akūtās IESNAS, pastāvīgi meh., ķīm. vai termiski kairinātāji, deguna un deguna blakusdobumu slimības (piem., deguna starpsienas izliekums), adenoīdi, alkohola lietošana, smēķēšana, dažādas iekšējo orgānu (plaušu, nieru u.c.), kā arī sirds un asinsvadu slimības.
Hroniskajām IESNAS raksturīgi pastāvīgi izdalījumi no deguna, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas un dzirdes traucējumi. Organisma vispārējais stāvoklis apmierinošs. Hron. IESNAS diagnozi un ārstēšanu var noteikt tikai ārsts otorinolaringologs.

Ārstēšana atkarīga no hron. IESNAS formas un ir dažāda — medikamentoza, pusķirurģiska (piem., gļotādas piededzināšana) vai ķirurģiska.

Alerģiskās IESNAS izraisa dažādas ieelpotās vielas (putekļi, medikamenti u.c.). Parasti tās rodas cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām. Alerģiskās IESNAS ir lēkmjveidīgas, ar ūdeņainiem izdalījumiem, šķaudīšanu, apgrūtinātu elpošanu caur degunu.

Ārstēšana. Ja ir zināms alergēns, var pamazināt organisma jutību, izmantojot no alergēna pagatavotu ekstraktu. Ja alergēns nav zināms, organisma pārmērīgo jutību novērš ar dažādiem medikamentiem.

Vazomotoriskās jeb neirogēnās IESNAS biežāk mēdz būt cilvēkiem ar nestabilu nervu sistēmu. Slimības pamatā ir organisma pastiprināta neadekvāta reakcija uz t° vai laikapstākļu maiņu, pat garastāvokļa maiņu. Tās izpaužas lēkmjveidīgi. Lēkmes laikā deguna gļotāda zilgana, tūskaina.

ārstē, nostiprinot nervu sistēmu.